Slikti rezultāti, rūkošs patēriņš un cenzūra. Ķīnas ekonomikas nedienas

• Vairāk par 2022. gadā samilzušo nekustamā īpašuma krīzi lasi šeit: Ķīnas nekustamā īpašuma krīzes dunoņa Baltijā būs klusa.
• Bet par tehnoloģiju sektora un Komunistiskās partijas valdības attiecībām plašāk šeit: Ķīnas valdības spiediens pret tehnoloģiju sektoru atslābis.

Šīs nedienas pamanījuši arī vietējie un starptautiskie investori. 

Ekonomika ļodzās

Ķīnas ekonomiku Covid-19 pandēmija ietekmēja ilgāk nekā pārējo pasauli, jo lielvalsts dažādu faktoru dēļ pārvietošanās un citu ierobežojumu politiku beidza tikai pērn, kamēr visa pārējā pasaule pandēmiju "noslēdza" 2021. gada izskaņā. 

Šī gada sākumā daudzi cerēja, ka valsts pieredzēs strauju uzrāvienu, bet, kā liecina ekonomikas dati, tas nav noticis. Kā maijā rakstīja "Deutsche Welle" (DW), Ķīnas imports aprīlī saruka par 7,9%, kamēr eksports pieauga lēnākā tempā, proti, par 8,5%, salīdzinot ar 14,8% martā. Patēriņa cenas aprīlī pieauga vislēnākajā tempā vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt rūpniecības vairumtirgotāju piedāvātās cenas turpināja kristies. Arī banku jaunizsniegto kredītu apjoms krasi samazinājās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Kredītiestādes izsniedza 718,8 miljardus juaņu (94,5 miljardus eiro) aizdevumos, kas ir mazāk nekā ceturtā daļa no marta rādītāja.

Iekšzemes kopprodukta rādītāji par pirmajiem diviem ceturkšņiem, ko apkopoja "The Economist", rāda līdzīgu ainu. Lai gan ekonomika otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugusi par 6,3%, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmajiem trim gada mēnešiem tā pieauga tikai par 0,8%. Un šie rādītāji ir sliktāki, nekā valdība un investori baiļojās.