Digitālais eiro un dolārs, ko varēs lietot bez komercbanku starpniecības

Kriptovalūtas, lai arī nestabilas un bīstamas investoriem, ir demonstrējušas, ka digitālās valūtas var aizvietot tradicionālos finanšu pakalpojumus un padarīt pieeju elektroniskajiem norēķiniem ērtāku un ātrāku. Tādēļ nav pārsteigums, ka centrālās bankas visā pasaulē domā par veidiem, kā ieviest šos risinājumus. Nesena aptauja liecina, ka tuvākās desmitgades laikā vismaz divdesmit valstis grasās ieviest digitālo valūtu.

Kriptovalūtas un to tehnoloģijas dažkārt tiek izmantotas ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas vai, piemēram, Ziemeļkorejas, Irānas un Krievijas gadījumā, apiet starptautiskās sankcijas. Tomēr to ātrā un elastīgā daba ir izmantota arī, piemēram, Afganistānā, lai ārzemēs dzīvojošie varētu pārskaitīt līdzekļus radiem, kas iesprostoti "Taliban" kontrolētajā valstī, vai Ukrainā kara pirmajās dienās, lai ātri nogādātu līdzekļus, kad komercbankas nespēja to nodrošināt.

• Vairāk par kriptovalūtu pozitīvo ietekmi uz pasaules nabadzīgākajiem un krīžu skartajiem reģioniem lasi šeit: Kriptovalūtas – ne tikai sankciju apiešanai un narkotiku iegādei.

Vienlaikus pastāv bažas, ka šie maksāšanas līdzekļi ir privātās rokās un valstis nedz var garantēt to drošību, nedz arī nodrošināt ekonomikas stabilitāti. Tādēļ arī centrālās bankas sāk apsvērt šo jauno maksājumu veidu ieviešanu.

Plāno ieviest

Pēdējos gados regulāri izskan runas par to, ka nākotnē, piemēram, Eiropas Centrālā banka (ECB) vai ASV Federālās rezerves varētu izdot savus digitālos eiro un dolārus, kas būtībā funkcionētu tāpat kā tagadējā valūta, bet tiktu strādāts ar modernajām tehnoloģijām. 

Starptautiskās Norēķinu bankas (BIS) aptauja liecina, ka vismaz 24 pasaules valstu centrālās bankas plāno līdz 2030. gadam ieviest digitālo valūtu. Šveices centrālā banka jūnija beigās paziņoja par savas valūtas izmēģinājumu, savukārt Eiropas Centrālā banka gatavojas sākt digitālā eiro testu versiju tuvākajos gados.