Top 10 lielākās akciju sabiedrības

"Lursoft" izziņas informācija rāda, ka AS "Vairo", kas š.g. aprīlī sākotnēji reģistrēta ar nosaukumu "Mans uzkrājums", apmaksātais pamatkapitāls ir 925 tūkstoši eiro.

Par AS "Vairo" valdes priekšsēdētāju iecelts kādreizējais "Indexo Atklātais Pensiju Fonds", "Indexo", "Luminor Asset management" u.c. finanšu kapitālsabiedrību vadītājs Iļja Arefjevs, savukārt padomē – "Enefit" kādreizējā valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē, bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme un kādreizējais AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Reģistrēto akciju sabiedrību kopējais apmaksātais pamatkapitāls sasniedz 12,39 miljardus eiro, no tiem 3,88 miljardus eiro veido AS "Swedbank Baltics", kas dibināta pirms diviem gadiem. AS "Swedbank Baltics" ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai pieder AS "Swedbank" Igaunijā, AS "Swedbank" Latvijā un AB "Swedbank" Lietuvā akcijas.

Kompānija veic galvenā ofisa stratēģijas, biznesa vadības, riska vadības procesu nodrošināšanu un attīstīšanu Baltijas meitas bankās. AS "Swedbank Baltics" nav licences finanšu pakalpojumu sniegšanai. Sākotnēji 2021. gada februārī AS "Swedbank Baltics" reģistrēta ar 35 tūkstošu eiro pamatkapitālu, līdz tagadējiem 3,88 miljoniem eiro pamatkapitāls palielināts dažus mēnešus vēlāk, 2021. gada oktobrī.

Jānorāda, ka AS "Swedbank" , kuras 100% akciju īpašnieks ir AS "Swedbank Baltics", pamatkapitāla apjoma ziņā ir piektā lielākā akciju sabiedrība Latvijā.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka starp TOP 10 akciju sabiedrībām ar lielāko pamatkapitālu galvenokārt ierindojas valsts kapitālsabiedrības. Lielākā to vidū ir AS “Latvenergo”, kura apmaksātais pamatkapitāls sasniedz 790,37 miljonus eiro.

Pētījuma dati rāda, ka 2021. gadā AS “Latvenergo” apgrozījuma ziņā bijusi otra lielākā akciju sabiedrība (pētījumā netiek iekļauta informācija par finanšu iestāžu un apdrošināšanas kompāniju finanšu rādītājiem) aiz AS “Elko grupa”, kas aizpērn apgrozīja 754,62 miljonus eiro.

Ja 2021. gadā AS “Latvenergo” apgrozīja 592,78 miljonus eiro, tad pērn tā apgrozījums sasniedza jau 1,23 miljonu eiro, apgrozījuma ziņā to starp akciju sabiedrībām ierindojot 1. pozīcijā. Vienlaikus augusi arī valsts kapitālsabiedrības peļņa pēc nodokļiem, kas sasniegusi 209,36 miljonus eiro. Darbinieku skaita ziņā AS “Latvenergo” pagājušajā gadā bijusi 10. lielākā akciju sabiedrība.

Lielākie darba devēji, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, starp akciju sabiedrībām 2022. gadā bijušas valsts kapitālsabiedrības VAS “Latvijas dzelzceļš” un VAS “Latvijas Pasts”. Abos uzņēmumos darbinieku skaits pērn sarucis, tikmēr trešais lielākais darba devējs – privātā kapitāla AS “Veselības centru apvienība” – darbinieku skaitu kāpinājis. Balstoties uz VID pieejamo informāciju, AS “Veselības centru apvienība” 2022. gadā nodarbināja 1743 darbiniekus, kas ir par 24 vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma kopējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pērn sasniedza 9,04 miljonus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 5,34 miljoni eiro. Uzņēmumam šobrīd reģistrētas 19 aktīvas struktūrvienības. Starp akciju sabiedrībām līderi struktūrvienību skaita ziņā ir VAS “Latvijas Pasts” (556 struktūrvienības) un AS “Sentor farm aptiekas” (266 struktūrvienības).

Pēdējais no tiem pagājušajā gadā bija darba devējs 1024 darbiniekiem. Jāpiebilst, ka vismaz 1000 darbinieki pagājušajā gadā bijuši 15 akciju sabiedrībām, savukārt virknei, kopumā 131 akciju sabiedrībai, 2022. gadā bijis tikai viens darbinieks. Tās lielākoties bijušas akciju sabiedrības, kas darbojas nekustamo īpašumu un finanšu pakalpojumu jomās.

Lursoft izpētījis, ka 2022. gadā akciju sabiedrības bija darba devējs 68,8 tūkstošiem darbinieku. Pērn akciju sabiedrību veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas augušas par 15,68%, sasniedzot 477,68 miljonus eiro, savukārt samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms audzis par 16,20%, palielinoties līdz 254,98 miljoniem eiro.

No visām akciju sabiedrībām visaugstākās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas uz vienu darbinieku aizvadītajā gadā reģistrētas AAS “CBL Life”, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējos gados vidējās iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas uz vienu darbinieku AAS “CBL Life” ievērojami pieaugušas, visstraujāko palielinājumu uzrādot 2022. gadā.

"Lursoft" apkopotā informācija par akciju sabiedrības veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām uz vienu darbinieku liecina, ka 2021. gadā tās bija 49,14 tūkstoši eiro, bet pērn – jau 146,98 tūkstoši eiro.

Vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu strādājošo AAS “CBL Life” aizvadītajā gadā gan bijušas zemākas nekā dzīvības apdrošināšanas nozarē vidēji. Vairāk nekā 100 tūkstošu eiro lielas iedzīvotāju ienākuma nodokļa vidējās iemaksas uz darbinieku 2022. gadā bijušas vēl divām akciju sabiedrībām – AS “Finitera” un AS “Swedbank Atklātais Pensiju Fonds”.

Jāpiebilst, ka holdingkompānijai AS “Finitera” pagājušajā gadā arī reģistrētas lielākās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu strādājošo, liecina Lursoft apkopotā informācija. Uzņēmuma valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu darbinieku 2022. gadā sasniedza 129,81 tūkstošus eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu strādājošo – 114,16 tūkstoši eiro.

AS “Finitera” patiesais labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds, kuram šobrīd patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts vairāk nekā 120 uzņēmumos. "Lursoft" dati atklāj, ka A. Kesenfelds ir patiesais labuma guvējs 30 akciju sabiedrībās. Vēl virknē akciju sabiedrību kā patiesā labuma guvēji norādīti Ursula Harrand (14 akciju sabiedrības), Roberts Tavjevs (12 akciju sabiedrības) un Sergejs Korņijenko (12 akciju sabiedrības).

"Lursoft" izpētījis, ka no visām akciju sabiedrībām, kurām reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, vairumā gadījumu, t.i., vairāk nekā 75% gadījumu, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

"Lursoft" dati liecina, ka daudzas akciju sabiedrības vēl nav iesniegušas pārskatus par 2022. gadu, līdz ar to vēl nav galīgo aprēķinu par to kopējo apgrozījumu un peļņu aizvadītajā gadā. 2021. gadā akciju sabiedrības kopā apgrozījušas 9,01 miljardu eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 857,26 miljonu eiro peļņu.

No akciju sabiedrībām, kuras jau iesniegušas pārskatus par 2022. gadu un pērn guvušas ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tikai nepilniem 14% aizvadītajā gadā izdevies kāpināt savu apgrozījumu, savukārt peļņas rezultātus izdevies uzlabot teju 50%.

Akciju sabiedrības nodokļu iemaksās valsts kopbudžetā 2022. gadā samaksājušas 1,24 miljardus eiro (2021. gadā – 1,11 miljardi eiro). Lielākais nodokļu maksātājs to vidū pērn bijis AS “Amber Latvijas balzams”, aizvadītajā gadā VID administrētajos nodokļos samaksājis 86,87 miljonus eiro.

Alkoholisko dzērienu ražotāja AS “Amber Latvijas balzams” apgrozījums 2022. gadā sasniedza 108,1 miljonu eiro, kas ir par 37,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021. gadā.

Apgrozījuma pieaugums galvenokārt saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, kā arī Covid-19 pandēmijas ierobežojumu atvieglošanu, kas pozitīvi ietekmējis saražotās produkcijas apjoma pieaugumu. Savā gada pārskatā AS “Amber Latvijas balzams” norādījis, ka pozitīvu ietekmi atstāja arī veiktās pārdošanas cenu pārskatīšanas aktivitātes.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka 2022. gadu AS “Amber Latvijas balzams” noslēdza ar 6,33 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas (2021. gadā – 8,73 miljonus eiro). Ietekmi uz uzņēmuma peļņu atstājis galveno izejvielu sadārdzinājums, stikla nepietiekamība Eiropā un tā pašizmaksas pieaugums, izmaksu cenu pieaugums strauji augošas vispārējās inflācijas ietekmē, iepirkto energoresursu, kā arī atalgojuma izmaksu pieaugums.

Aizvadītajā gadā AS “Amber Latvijas balzams” bija darba devējs 608 darbiniekiem.