Investorus piektdien pārsteidza ASV nodarbinātības dati, saskaņā ar kuriem bezdarba līmenis ASV jūlijā negaidīti samazinājies līdz 3,5% salīdzinot ar 3,6% jūnijā, bet darba algas pieaugušas, uzsverot pastāvīgo inflācijas spiedienu.
Daudzi investori bija cerējuši, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) ir tuvu procentlikmju paaugstināšanu cikla apturēšanai, lai panāktu pasaules lielākās ekonomikas "mīkstu piezemēšanos".
FRS pārstāve Mišela Boumena sestdien vērsās pret šīm cerībām, sakot, ka ir vajadzīgi "pastāvīgi pierādījumi" par inflācijas palēnināšanos.
Domājams, ka investori ieņems nogaidošu nostāju pirms ceturtdien gaidāmās ASV patēriņa cenu datu publicēšanas.
Naftas cenas kritās, daļēji atspoguļojot bažas par jēlnaftas piegādēm pēc Melnajā jūrā notikušā Ukrainas dronu trieciena Krievijas naftas tankkuģim.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 1,2% līdz 35 473,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 4518,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,6% līdz 13 994,40 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,1% līdz 7554,49 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par mazāk nekā 0,1% līdz 15 950,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,1% līdz 7319,76 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,1% līdz 81,94 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,0% līdz 85,34 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 5,66% līdz 30,49 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1012 līdz 1,1006 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2748 līdz 1,2783 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 141,77 līdz 142,47 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,35 līdz 86,07 pensiem par eiro.