Valdība plāno lemt par vienu no diviem variantiem, izvēloties lielāko summu, norāda kāda sarunām tuvu stāvoša, bet anonīma persona. Nauda tiks ieguldīta īpašā fondā un paredzēta, lai finansētu pasākumus, kas samazinātu fiskālo spiedienu ģimenēm un uzņēmumiem.
Pirmais variants paredz, ka ar 40% nodevu tiek aplikta starpība starp banku tīrajiem procentu ienākumiem 2022. un 2021. gadā, ja tā pārsniedz 3%. Otrā iespēja vērsta uz tīro procentu ienākumu starpību no 2023. līdz 2021. gadam — ar 6% zemāko robežu.
Nodeva nedrīkst pārsniegt 25% no bankas pašu kapitāla.
Analītiķi lēš, ka tas banku ienākumus samazinās par aptuveni 19%.
Nodevas mērķis ir vērsts uz straujo procentu ienākumu pieaugumu pēc Eiropas Centrālās bankas spertajiem soļiem likmju paaugstināšanā. Šīs nodevas ieviešana saskaņā ar kādas tuvu stāvošas, bet anonīmas persona teikto, var bankām izmaksāt aptuveni 2 miljardus eiro.
Itālijas labējā spārna administrācija meklē lētus veidus, kā finansēt palīdzību ģimenēm, kuras skārusi dzīves dārdzības krīze, tostarp nodokļu samazināšanu un atbalstu hipotekārajiem kredītiem pirmreizējiem īpašniekiem. Tomēr šim solim nepieciešams parlamenta apstiprinājums, un to vēl var mainīt. To varētu arī apstrīdēt tiesā, piemēram, kā līdzīgus pasākumus Spānijā.
Reaģējot uz šīm ziņām, būtiski saruka Itālijas banku vērtība – par aptuveni 10 miljardiem ASV dolāru.
Šāds solis pieņemts neilgi pēc tam, kad Itālijas bankas paziņoja jaunākos rezultātus. Piemēram, "UniCredit" tīrie procentu ienākumi pirmajā pusgadā pieauga par 42%.
Premjerministra vietnieks Antonio Tajāni otrdien norādījis uz ECB. "Mēs jau vairākus mēnešus esam teikuši, ka ECB kļūdījās, paaugstinot likmes, un tās ir neizbēgamas sekas," laikrakstam Corriere della Sera sacīja Tajāni.
"Mēs uzskatām, ka šis nodoklis bankām ir negatīvs, ņemot vērā gan ietekmi uz kapitālu un peļņu, gan uz banku pašu kapitāla izmaksām," norādījuši "Citigroup Inc." analītiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
