Trešdaļa Latvijas jauniešu jau šobrīd vēlas algu virs 1500 eiro  (41)

Jaunieši Lietuvā ir pieticīgāki, tur vien piektā daļa aptaujāto uzskata algu virs 1500 eiro par atbilstošu viņu pašreizējam zināšanām un pieredzei. Savukārt jaunieši Igaunijā, tieši pretēji, ir daudz ambiciozāki – tur algu virs 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas par savām prasmēm atbilstošu uzskata vairāk nekā 40% aptaujāto.

Aptaujas dati liecina, ka vēlamās algas apmēru tieši ietekmē izglītības līmenis: 43% no jauniešiem, kuri jau šobrīd gribētu saņemt virs 1500 eiro, ir ieguvuši augstāko izglītību, savukārt 29% – vidējo speciālo izglītību. Savu pieredzi un zināšanas, lai saņemtu atalgojumu virs 1500 eiro, visaugstāk vērtē Rīgā un Pierīgā dzīvojošie. Daudz ambiciozāki ir vīrieši – algu virs 1500 eiro kā atbilstošu savām zināšanām un prasmēm norāda 45% vīriešu un vien 14% sieviešu.

"Mūsdienu jaunieši ir ambiciozi, informēti par dažādām dzīves sniegtajām iespējām, lai jau agrā jaunībā būtu spējīgi aplēst sev vēlamo ienākumu līmeni. Šos vērtējumus veido apkārtējā vide, kurā katrs no viņiem dzīvo, kas izskaidro atšķirības gan atbilstoši izglītībai, gan reģionālajam dalījumam. Uzsākot dzīves gaitas, gaidu līmenis arī attiecībā uz nākotni ir augsts, tamdēļ nākotnes darba samaksas līmenis ir būtiski augstāks," aptaujas rezultātus skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Cita lieta, ka reālā dzīve nereti visu noliek savās vietās, kas ne vienmēr sakrīt ar iedomāto. Tādēļ realitātē jauniešu ienākumi ir zemāki. Šajā situācijā ir būtiski apzināties, ka, lai sasniegtu vēlamo ieņēmumu līmeni un nodrošinātu tā pieaugumu, ir svarīgi izglītoties un pastāvīgi celt savu konkurētspēju darba tirgū.

"Otra lieta – nereti būtiski ir ne tikai saņemt iedomāto algu, bet arī savlaicīgi apzināties, cik lielu atalgojumu konkrētajā jomā ir iespējams nodrošināt un kādas ir iespējas. Tas ļauj mazināt vilšanos. Ambīcijas ir nepieciešamas, bet tām jābūt samērīgām ar realitāti," saka Gašpuitis.

Atbildot uz jautājumu par pašreizējiem ienākumiem, vairāk nekā puse respondentu Latvijā norāda, ka pelna mazāk par 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas: piektā daļa saņem līdz 500 eiro, 15% – no 500 līdz 800 eiro, bet ap 22% – no 800 līdz 1200 eiro. Vienlaikus 19% no aptaujātajiem nevēlējās atklāt savu ienākumu līmeni, bet 6% atzina, ka regulāru ienākumu viņiem nav.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kur algu līdz 500 eiro "uz rokas" saņem 17% jauniešu, no 500 līdz 800 – 17%, no 800 līdz 1200 eiro – 25%, bet virs 1200 eiro pelna 19% jauniešu. Savukārt 22% nav noradījuši savus ienākumus vai tos nesaņem.

Turpretim Igaunijā ienākumi jauniešiem ir daudz iespaidīgāki – tur 40% aptaujāto noradījuši, ka pēc nodokļu nomaksas saņem virs 1200 eiro. 17% atzīmējuši, ka pelna līdz 500 eiro, 13% – no 500 līdz 800 eiro, bet 16% – no 800 līdz 1200 eiro. Gandrīz 15% respondentu norādījuši, ka viņiem nav ienākumu.

Prognozējot savus ienākumus pēc pieciem gadiem, jaunieši visās trīs Baltijas valstīs sagaida krietni lielāku darba samaksu nekā tagad. Gandrīz 43% aptaujāto Latvijā sagaida, ka viņu alga būs no 1500 līdz 2500 eiro. Gandrīz trešdaļa (27%) sagaida ienākumus virs 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Līdzīgi uz nākotni skatās jaunieši Lietuvā – tur algu virs 2500 eiro pēc pieciem gadiem sagaida 21% aptaujāto, bet pelnīt no 1500 līdz 2500 eiro cer 48%.

Savukārt Igaunijas jaunieši ir daudz ambiciozāki par savu nākotni – saņemt virs 2500 eiro "uz rokas" plāno 36% aptaujāto, bet no 1500 līdz 2500 eiro – 50%.

"Sakāpinātas un nepamatotas gaidas pastiprina jauniešu vēlmi meklēt laimi ārvalstīs, jo nereti dzird, ka citviet algas ir lielākas. Tomēr bieži vien dzīvošanas izmaksas netiek ņemtas vērā. Un pat, ja jaunietis galu galā saņems iedomāto algu, vēlāk ar to apradīs un pēc mirkļa tā šķitīs maza, jo prasības nepārtraukti augs. Tādēļ stāsts par to, ka realitāte ne vienmēr sakrīt ar iedomāto, vienmēr būs aktuāls," noslēdz Gašpuitis.

Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc "SEB bankas" pasūtījuma 2023. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1428 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.