Pasaules mājsaimniecību bagātība pagājušajā gadā sarukusi pirmo reizi kopš finanšu krīzes 2008. gadā, jo inflācija un ASV dolāra kursa kāpums no bagātības "dzēsis" aptuveni 11,3 triljonus ASV dolāru, raksta "Bloomberg".
Saskaņā ar otrdien publicēto "Credit Suisse" ikgadējo globālo bagātības pārskatu, kopējā neto privātā bagātība visā pasaulē samazinājās par 2,4% līdz 454,4 triljoniem ASV dolāru. Kritums bagātībā izteiktāk bijis jūtams Ziemeļamerikas un Eiropas mājsaimniecībās, kuras kopumā zaudējušas 10,9 triljonus dolāru.
Ne visos reģionos vērojams kritums. Neskatoties uz sankciju ietekmi, Krievija gada laikā reģistrējusi lielu bagātības pieaugumu – tās miljonāru skaits pieaudzis par 56 personām, liecina ziņojums.
Latīņamerikā kopējā bagātība pieauga par 2,4 triljoniem ASV dolāru, ko veicināja valūtas kursa pieaugums pret ASV dolāru vidēji par 6%.
"Covid-19 laikā mājsaimniecību bagātības pieaugums izrādījās noturīgs un 2021. gadā pieauga līdz rekordam. Taču inflācija, pieaugošās procentu likmes un valūtas vērtības samazināšanās veicinājusi izmaiņas 2022. gadā," skaidro "Credit Suisse" pasaules ekonomikas un pētniecības vadītāja Nanete Heklere-Faidherbe.
Pētījuma eksperti prognozē, ka pasaulē līdz 2027. gadam kopējais bagātības apmērs palielināsies par 629 triljoniem ASV dolāru jeb 38%. Savukārt miljonāru skaits līdz 2027. gadam varētu sasniegt 86 miljonus, pieaugot no aptuveni 60 miljoniem 2022. gadā.
"Global Wealth Report" analizē 5,3 miljardu cilvēku finanses visā pasaulē.
Ar jaunāko "Credit Suisse" ziņojumu/pārskatu vari iepazīties šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
