Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā.

Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Ziņojumā norādīts, ka turpmāka valstu NILLTPFN sistēmu pilnveidošanas pasākumu īstenošana ir reģiona prioritāte un ka saskaņotai rīcībai un inovatīviem risinājumiem ir būtiska nozīme jaunu finanšu integritātes risku apzināšanā.

Projektā iesaistīto valstu atbildīgajām institūcijām ieteikts pastāvīgi monitorēt pārrobežu plūsmas, apmainoties ar reģionālajiem datiem par makro tendencēm un labāk identificējot valstis, kuras Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu varētu pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem.

Lai veicinātu uz NILLTPF risku balstītu uzraudzību, ziņojumā izteikts aicinājums pastiprināt pārrobežu datu vākšanu un veikt papildu ieguldījumus pilnveidotajos datu analītiskajos instrumentos, kā arī īstenot saskaņotus uzraudzības pasākumus attiecībā uz augstākā riska kredītiestādēm.

Papildus sniegts ieteikums turpināt analizēt finanšu integritātes pārkāpumu ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šokiem.

"Latvijas Banka pozitīvi vērtē šī SVF tehniskās palīdzības projekta laikā veikto analīzi un izstrādātos ieteikumus, kā arī iespēju mācīties no reģiona pieredzes un labākās prakses. Latvijā šie jautājumi bijuši sabiedrības, valdības un Latvijas Bankas uzmanības lokā jau vairāk nekā piecus gadus. Sadarbībā ar finanšu sektoru esam panākuši būtiskas pozitīvas pārmaiņas, taču tas nenozīmē, ka tagad varam dusēt uz lauriem," akcentē Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs Andris Strazds.

Turpinot rūpēties par Latvijas NILLTPFN sistēmas efektivitātes paaugstināšanu, plānots pilnveidot NILLTPF un sankciju pārkāpumu draudu novērtēšanu, pārrobežu maksājumu plūsmu un maksājumu bilances analīzē ieviešot SVF metodoloģiju, kā arī īstenot abus SVF ieteiktos pasākumus – pilnveidotas finanšu sektora risku novērtējuma metodoloģijas un klātienes pārbaužu metodoloģijas izstrādi.