Krievija ārvalstu bankām neļaus viegli iziet no tirgus, atsaucoties uz Krievijas finanšu ministra vietnieka Alekseja Moisejeva teikto, raksta "Reuters".
Krievijas lēmums atļaut bankām atstāt valsti būtu atkarīgs no to lēmuma atdot iesaldētos Krievijas aktīvus, viņš uzsvēris.
"Mēs esam pauduši savu nostāju, un tā ir spēkā. Būsim strikti, laižot prom ārvalstu bankas. Tas būs atkarīgs no lēmuma atdot iesaldētos Krievijas aktīvus," sacīja Moisejevs.
Rietumvalstis un to sabiedrotie ārvalstīs ir iesaldējuši vairāk nekā 300 miljardu ASV dolāru vērtus Krievijas centrālās bankas aktīvus, īstenojot sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Nav skaidrs, cik daudz no šiem Krievijas aktīviem iesaldējušas Rietumu bankas.
Moisejeva komentāri nākuši klajā laikā, kad prezidenta Vladimira Putina režīms turpina piemērot arvien stingrākas sankcijas uzņēmumiem, kas cenšas iziet no Krievijas tirgus.
Neskatoties uz to, ka pāris mēnešu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ap 1000 uzņēmumu paziņoja, ka pārtrauc savu darbību Krievijā, tikai nedaudz vairāk kā puse jeb 535 ārvalstu uzņēmumi ir pilnībā pārtraukuši sadarbību ar šo valsti, liecina Jēlas universitātes pētījums, kas pēdējo reizi atjaunots 3. septembrī.
Tāpat vairāk nekā 2000 uzņēmumu cenšas iziet no Krievijas tirgus, taču progress ir bijis lēns gan loģistikas, gan citu procesu dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
