Eiropas Savienības amatpersonas šonedēļ sāks tikties ar dalībvalstu pārstāvjiem, lai izklāstītu bloka plānu par to, kā uzlikt nodokli peļņai, kas gūta no vairāk nekā 200 miljardus eiro vērtajiem iesaldētajiem Krievijas centrālās bankas aktīviem, un kas varētu palīdzēt Ukrainas atjaunošanai, raksta "Bloomberg".
Eiropas Komisija sniegs priekšlikumus, kā likumīgi ieskaitīt no aktīviem gūtos ieņēmumus bloka budžetā.
Ceturtdien komisija tiksies ar Spānijas, Beļģijas, Itālijas, Francijas un Vācijas amatpersonām, bet nākamnedēļ notiks sarunas ar pārējām dalībvalstīm, informēja persona, kura pārzina plānus, taču kura vēlējās palikt anonīma. Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš sacīja, ka iesniegs tiesību aktu priekšlikumu vēl pirms vasaras pārtraukuma, taču šis termiņš jau sen ir garām.
Saskaņā ar dokumentu komisijas darba grupa atbalsta trīs galveno dokumentā iekļauto priekšlikumu ieviešanu pakāpeniski, nevis uzreiz.
Kā norādīts dokumentā, tiks precizēts ar to saistīto finanšu saistību pienākumu apjoms, izvirzītas prasības centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem nodalīt Krievijas aktīvu skaidrās naudas atlikumus un ieskaitīt ieņēmumus ES budžetā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus.
Paredzams, ka Krievijas centrālās bankas aktīvi, kas ir iesaldēti ES, radīs aptuveni 3 miljardu eiro virspeļņu. Vairāk nekā puse aktīvu ir skaidrā naudā un noguldījumos, bet "ievērojama daļa" no pārējā atlikuma ir vērtspapīros, kas tiks konvertēti naudā, pienākot to dzēšanas termiņam nākamajos 2-3 gados, iepriekš ziņoja "Bloomberg".
Daudzi līdzekļi atrodas Beļģijā, norēķinu gigantā "Euroclear", un līdz šā gada pirmajam ceturksnim tie ģenerēja gandrīz papildu 750 miljonus eiro.
Saskaņā ar Beļģijas valdības datiem sankciju rezultātā norēķinu gigantā "Euroclear" ir iesaldēti Krievijas aktīvi 196,6 miljardu eiro apmērā, no kuriem 180 miljardi eiro ir Krievijas centrālās bankas aktīvi.
Priekšlikums aplikt ar nodokļiem un konfiscēt negaidīto peļņu rada juridiskus, kā arī finansiālus šķēršļus. Vairākas valstis ir paudušas bažas, ka no aktīviem gūto līdzekļu izmantošana varētu mudināt oficiālos rezervju turētājus pagriezt muguru eiro, norāda cilvēki.
Vairākas lielākās starptautiskās bankas paudušas bažas, ka Krievijas aktīvu atsavināšana var likt Maskavai atriebties pret to atlikušajām struktūrām šajā valstī, "Bloomberg" skaidrojušas anonīmas personas. "Krievija varētu apgrūtināt dzīvi ārvalstu bankām un vērsties pret to vietējiem darbiniekiem," sacījis vienas bankas vadītājs. Otrs izpilddirektors uzsvēris, ka viņa banka tieši nelobē, bet principā iebilst pret ES veikto konfiskāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
