eiro, nauda, banknotes, finanses
Foto: Shutterstock

Teju katrs otrais (56%) Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem veic
finanšu ieguldījumus savai nākotnei, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas
dati. Populārākie ieguldījumu mērķi visās Baltijas valstīs ir līdzīgi, tomēr
atšķirīgas ir ieguldījumu instrumentu izmantošanas metodes un mērķi dažādās
vecuma grupās.

Aptaujas, kurā apzināti 3229 cilvēki, dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk izvēlas ieguldīt ar mērķi uzkrāt papildu līdzekļus pensijai. Tieši šim mērķim visbiežāk iegulda visās vecuma un nodarbinātības grupās Latvijā, tomēr, visaktīvāk to dara iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem.

Kopumā mērķi uzkrāt papildu naudu pensijai kā galveno izvēlējās 53% ieguldītāju.

Teju katrs ceturtais (23%) no tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic ieguldījumus, tādā veidā cenšas pasargāt savu naudu no inflācijas ietekmes. Nereti tiek izvirzīti mērķi ieguldīt, lai uzkrātu naudu bērniem, kā arī mājokļa iegādes pirmajai iemaksai. Papildus tam novērojama tendence – jo gados jaunāki cilvēki, jo dažādāki ir ieguldījumu mērķi. Gados jaunāki ieguldītāji biežāk izvirza arī tādus mērķus kā ieguldīt, lai “liktu strādāt” saviem brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī, lai dzīvotu no pasīvajiem ienākumiem.

“Ieguldīt ar mērķi “likt strādāt” saviem brīvajiem finanšu līdzekļiem kaimiņvalstu iedzīvotāji izvēlas teju divas reizes vairāk nekā pie mums (23% – Latvijā, 40% – Lietuvā un 44% – Igaunijā). Ja Latvijā šādu mērķi, ieguldot naudu, lielākoties nosaka iedzīvotāji vecumā līdz 29 gadiem, tad Lietuvā to arvien vairāk atzīmē cilvēki vecumā līdz 39 gadiem, bet Igaunijā – līdz 49 gadiem. Tāpat atšķirīgs viedoklis ir par ieguldīšanu kā iespēju pasargāt naudu no inflācijas. Ja Latvijā ar šo mērķi iegulda ap 23% investoru, tad Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 33% un 40%,” norāda "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Pēc viņas vārdiem, ieguldīšana ir ilgtermiņa process, tāpēc ir svarīgi sākt to pēc iespējas agrāk – tad rezultātu var sasniegt arī ar mazākām summām. Turklāt, novirzot līdzekļus ieguldījumos regulāri, var izlīdzināt tirgus svārstības. “Aptaujas dati rāda, ka arvien vairāk iedzīvotāju saprot, ka ieguldīt var kaut no viena eiro un tiklīdz ir sasniegts pilngadības vecums. Tā vecuma grupās no 18 līdz 29 un no 30 līdz 39 ir mazāka to iedzīvotāju daļa, kuri neiegulda vispār, nekā citās vecuma grupās – attiecīgi ap 35% pret 45%. Priecē, ka iedzīvotāji mēģina izmantot visas iespējas, kas pieejamas mūsdienās,” norāda Rudzīte.

Aptaujas dati liecina, ka populārākais ieguldījumu instruments Latvijā un Igaunijā ir pensiju 3. līmenis, turpretim Lietuvā iedzīvotāji visbiežāk izvēlas ieguldīt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Tajā pašā laikā Igaunijā teju katrs otrais iedzīvotājs iegulda akcijās, taču Latvijā un Lietuvā to dara vidēji katrs desmitais iedzīvotājs.

Latvijas aptaujas datos novērojams – jo gados jaunāki cilvēki, jo biežāk kā ieguldījumu instruments tiek izvēlēta arī kriptovalūta vai akcijas. Šādos instrumentos Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem iegulda teju tikpat bieži kā pensiju 3. līmenī, turpretim gados vecāki cilvēki šādu ieguldījumu veidu praktiski neizmanto.

Lai iedrošinātu iedzīvotājus ieguldīt finanšu tirgos, "SEB banka" jau vairāk nekā divus gadus piedāvā īpašu "Roboinvestora" rīku mobilajā lietotnē. Uzņemoties konsultanta lomu, Roboinvestors var palīdzēt noteikt savu riska toleranci, pašreizējo finansiālo situāciju, kā arī piedāvāt piemērotākās iespējas naudas ieguldīšanai fondos vai ETF portfeļos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!