Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati ir nežēlīgi – Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti gandrīz septiņi miljoni eiro. Populārākie krāpšanas veidi ir investīciju krāpšana un telefonkrāpšana.
Un, lai gan iedzīvotāji aizvien biežāk spēj atpazīt krāpnieku zvanus un stāstus, viltvārži mēdz izdomāt jaunus scenārijus, lai izmantotu cilvēku uzticību negodīgos nolūkos, brīdina SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis.
Viņš norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem arvien veiksmīgāk izdodas atpazīt krāpniekus, kuri piedāvā "unikālas investīciju iespējas" vai draud ar sodiem vai konta bloķēšanu, izliekoties par bankas, policijas vai kādas organizācijas drošības dienesta darbiniekiem. Tomēr gadās tādas situācijas, ko arī bankā, gatavojot dažādus izglītojošus materiālus klientiem, pat nevar iedomāties. Lūk, viens no šādiem gadījumiem.
Lienei (vārds mainīts) piezvanīja it kā bankas darbinieks un informēja, ka viņas Smart-ID dati ir zināmi trešajai personai – citam bankas darbiniekam, kurš tos ļaunprātīgi izmanto. Zvanītājs palūdza Lieni palīdzēt atmaskot negodīgo kolēģi. Liene piekrita, un saruna turpinājās lietotnē "Telegram".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
