Runas par iespējamo Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu ir pāragras, un būs grūti pārvarēt pēdējā posma izaicinājumus inflācijas samazināšanā, atsaucoties uz ECB priekšsēdētāja vietnieku Luisu De Gindosu, raksta "Financial Times".
ECB šobrīd ar likmju celšanu cenšas apkarot straujo inflāciju. Centrālā banka kopš pērnā gada jūlija jau desmit reizes cēlusi likmes, noguldījumu iespēju uz nakti likmei sasniedzot 4%.
Šobrīd inflācija tuvojas divu gadu zemākajam līmenim, tomēr De Gindoss atzinis, ka pēdējā laikā vērojamais naftas cenu kāpums līdz 10 mēnešu augstākajam līmenim samazina inflācijas samazināšanas pasākumu efektivitāti.
"Mēs virzāmies pretī 2% līmenim," viņš uzsvēris. "Tas ir skaidrs. Tomēr mums ļoti cieši jāseko līdzi situācijai, un pēdējais posms nebūs viegls. Faktori, kas var apturēt virzību uz inflācijas samazināšanu, ir spēcīgi," viņš atzinis.
Pašreiz pastāv vairāku faktoru kombinācija, kas var veicināt inflācijas pieaugumu vai turēt to salīdzinoši augstā līmenī – augstās naftas cenas, straujš algu pieaugums, vājāks eiro un salīdzinoši vārgs pieprasījums.
Vairums ekonomistu šobrīd domā, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī, visticamāk, piedzīvos kritumu, atvēsinot arī cenas, tādēļ lielākā daļa neprognozē, ka ECB turpinās paaugstināt likmes.
De Gindosa izteikumi liecina, ka ECB likmes vēl kādu laiku turēsies augstā līmenī, raksta "Financial Times".
Izmaiņas monetārajā politikā inflāciju parasti pilnībā ietekmē tikai pēc vismaz gada, kas nozīmē, ka izteiktākais ECB pasākumu efekts varētu būt vēl priekšā. Tomēr, ja politikas īstenotā ietekme jau ir stājusies spēkā un inflācija joprojām turēsies augstā līmenī, bankai, iespējams, būs jāpieņem vēl lēmumi attiecībā uz likmēm.
Jau ziņots, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 4,3% salīdzinājumā ar 5,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Pēc šiem datiem, vislielākais kāpums salīdzinājumā ar 2022.gada septembri bijis pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenām, kas palielinājušās par 8,8% pēc augustā reģistrētā 9,7% pieauguma.
Enerģijas cenas eirozonā septembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn samazinājušās par 4,7%, kas seko 3,3% kritumam iepriekšējā mēnesī.
Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas septembrī bijušas par 4,2% augstākas nekā pirms gada pēc augustā fiksētā 4,7% kāpuma gada izteiksmē.
Pakalpojumu cenas augustā 20 valstu veidotajā eirozonā bijušas par 4,7% lielākas nekā pirms gada. Augustā pakalpojumu cenām reģistrēts 5,5% kāpums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
