Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās mainījās bez vienotas tendences, pirms ASV nodarbinātības datu publiskošanas.
Analītiķi uzskata, ka spēcīgas ASV ekonomikas pazīmes ir slikta ziņa akciju cenām, jo ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ir vairāk iemeslu turpināt stingru monetāro politiku līdz gada beigām un arī pēc tam.
ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums šonedēļ sasniedza augstāko līmeni kopš 2007.gada, investoriem bažījoties, ka augstas aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un patērētājiem bremzēs ekonomikas izaugsmi.
Pasaules naftas cenas turpināja kristies pēc datu publicēšanas, kas parādīja ASV benzīna rezervju negaidīti strauju palielināšanos, kura norāda uz pieprasījuma samazināšanos pasaules lielākajā ekonomikā.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 33 119,57 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,1% līdz 4258,19 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 13 219,83 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 7451,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,2% līdz 15 070,22 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 6998,25 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 2,3% līdz 82,31 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 2,09% līdz 84,07 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien kritās par 5,8% līdz 36,21 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,0504 līdz 1,0553 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2135 līdz 1,2192 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 149,12 līdz 148,50 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,55 līdz 86,53 pensiem par eiro.