Ir, kur augt, un maza valsts nav šķērslis. Atskats uz Baltijas kapitāltirgus konferenci

Statistikas dati ir diezgan graujoši. Baltijas valstu kapitāltirgi (akciju un obligāciju tirgus apjomi) būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm, savukārt Baltijas mērogā Latvija iepaliek kaimiņiem. 2022. gadā Latvijas finanšu tirgus kapitālizācija (visu biržā tirgoto akciju vērtība) 2022. gadā bija 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Lietuvā finanšu tirgus kapitalizācijas bija ap 7% no IKP, bet Igaunijā neadudz virs 10% no IKP.

• Par Latvijas akciju tirgus situāciju un problēmām, var lasīt šeit: 'Subsahāras līmenī'. Investīciju tirgos Latviju daudzkārtīgi apdzen ne tikai kaimiņi.

Kā norādīja Islandes biržas vadītājs, finanšu tirgus kapitlaizācija Islandē ir pāri 60% no IKP, kamēr Somijā, Zviedrijā un Dānijā tirgus kapitalizācija pārsniedz iekšzemes kopproduktu.

Attiecīgi – Latvijai ir kur augt. Tas arī lielā mērā bija 2023. gada Rīgā notikušās kapitāltirgus konferences uzsvars – kā uzlabot mūsu finanšu tirgu, palielināt tajā ritošās naudas apjomus un piesaistīt jaunus uzņēmumus. Konferences gaitā šīs problēmas tika apspriestas visu trīs Baltijas valstu kontekstā, jo arī, piemēram, lietuviešiem, kā izskanēja konferencē, banku kontos guļ ap 20 miljardiem eiro, ko varētu izmantot ieguldījumiem.

Mazās valsts piemērs

Konferences viens no pirmajiem runātājiem bija bijušais premjers un tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). Viņa tēze – kapitāltirgus attīstību Latvijā kavējusi politiskā vēlme kontrolēt valsts un pašvaldību uzņēmumus. Arī viņa valdību laikā atbalsojušās bailes atkārtot 90. gados