Stradiņu slimnīcas topošajā korpusā šai laikā jau būtu bijis jāievācas. Lai arī pakāpeniski pienāk jaunās ēkas aprīkošanai pasūtītās iekārtas, tomēr fasādei aizvien nav pat logu. Ēkas pabeigšana vispirms pārcelta uz nākamā gada pavasari, bet tagad nav skaidrs, vai tas notiks nākamgad oktobrī.
Korpuss top ar iepriekšējā perioda Eiropas fondu atbalstu. Un šo naudu jāpagūst iztērēt līdz gada beigām. Šobrīd ir risks pazaudēt finansējumu ap 46 miljoniem eiro.
"Gada beigās, pēc visiem plānošanas perioda noteikumiem un noslēguma, šī naudas summa nav pieejama, un tad mums ir jāmeklē jau jaunajā plānošanas periodā šie iztrūkstošie līdzekļi. Jo, protams, slimnīcai ir jāpabeidz šis A2 korpuss. Un tas, protams, mums atstāj iespaidu uz citiem mūsu plāniem, jo būs jāsamazina, visticamāk, kādi apjomi mūsu tālākos attīstības plānos," saka P.Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Topošā slimnīcas korpusa būvdarbu izmaksas ir ap simt miljoniem eiro (101 597 200 eiro).
Vienošanās ar būvfirmu "Velve" paredzēja plānu šogad veikt būvdarbus par 59 miljoniem eiro. Tomēr gada pirmajā pusē darbi tikpat kā apstājušies. Lai arī panākta vienošanās par sadārdzinājumu segšanu un izmaksāts avanss, temps nekāpa. Šogad par darbiem veikti maksājumi vien divarpus miljoni eiro.
"Viens, kur mēs galīgi negribam piekāpties, ir šī te objekta būvniecības kvalitāte vai risks, ka šī kvalitāte varētu samazināties. Jo attiecīgi būvnieki saka, mēs jūs aicinām iet uz kompromisiem, un kompromisi bieži vien ir tempi, kvalitāte, dažādu risinājumu dokumentācija, dažādi aprēķini, kas netiek laicīgi iesniegti un kas var apdraudēt tālāk būvobjekta kvalitāti," saka Muciņš.
Savukārt SIA "Velve" norāda: "Mēs pasūtītājam vairākkārt esam uzsvēruši akūto nepieciešamību novērst nepilnības (vai papildināt) esošajā būvprojekta dokumentācijā pēc iespējas ātrāk, lai varam pilnvērtīgi turpināt darbus. Turklāt, ņemot vērā objekta nozīmību, lūdzām arī meklēt jaunus un kompleksus, bet tiesiskus risinājumus, kā mazināt birokrātiskos šķēršļus raitākai būvniecības dokumentācijas pilnveidei."
"Velve" arī uzsver, ka uzbūvēts ir vairāk nekā min slimnīcas pārstāvji, bet kavējas maksājumi no slimnīcas puses, kas liedzot kāpināt tempu.
Attiecības starp abām pusēm tiktāl sakāpinātas, ka savstarpējām sarunām piesaistīts pat vidutājs.
Ja līdz ziemas sākumam ēka būs pabeigta tiktāl, lai sāktu iekšdarbus, ir cerības samazināt iespējamo zaudējumu summu.
Veselības ministrija oktobra sākumā atsauca esošo un iecēla slimnīcai pagaidu padomi, ko vada Normunds Staņēvičs, kurš vienlaikus ir arī Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Padome saņēmusi no "Velves" apliecinājumu par gatavību darbu turpināt. Pasūtīts arī audits un pirmie tā slēdzieni varētu būt jau novembra pirmajā pusē.
"Mēs esam paņēmuši šos ārējos auditus un pārbaudes, lai specifiski, niansēs saprastu, kur ir bijušas varbūt kļūdas, un kur ir nepieciešami uzlabojumi - tehniskajā ziņā, būvniecības, būvuzraudzības ziņā, juridiskajā ziņā, kur varbūt ir bijuši kādi administratīvi vai birokrātiski šķēršļi, kāpēc vai nu atsevišķi procesi vai pieņemšanas, vai kaut kas nav izdevies un noticis tik ātri, kā tam vajadzēja notikt. Trešais - neapšaubāmi detalizēti jāizpēta finanšu jomu, kādi ir bijuši maksājumi, par ko, kā tas ir noticis. Ceturtais - nedrīkst aizmirst un ir uzmanīgi un skrupulozi jāizvērtē arī projekta vadība," saka Staņēvičs.
Risinājumi Eiropas fondu naudas efektīvākai izmantošanai bija jāmeklē arī Staņēviča vadītajai Austrumu slimnīcai. No atlikušajiem 40 miljoniem līdz gada beigām plānots iztērēt 24. Te šogad sola pabeigt savienojumu starp divām slimnīcas ēkām, ķīmijterapijas dienas stacionāru un pacientu uzņemšanas klīniku, un iegādāties aparatūru. Pāri paliktu ap 16 miljoniem eiro - iesāktā Gaiļezera slimnīcas ēkas rekonstrukcija sadalīta posmos un turpināsies vēl nākamgad, to finansējot jau no jaunās fondu aploksnes.
"Šobrīd, izvērtējot mūsu būvniecību, mūsu attīstību, tai skaitā tehnoloģiju, medicīnas tehnoloģiju iepirkumu, mēs būtiskus riskus, tādus patiešām sarkanā karoga riskus, mēs Austrumu slimnīcā neredzam. Tātad mums ir ļoti daudz atsevišķu projektu, kuri notiek, un šī attīstība ir sadalīta vairākās fāzēs, vairākos projektos," saka Staņēvičs.
26. septembrī Ministru kabinetā skatītajā ziņojumā par sekmēm aizvadītā perioda Eiropas fondu investīciju finiša spurtā norādīts, ka riska finansējums jeb nauda, ko varētu līdz gada beigām neizlietot tā, kā bijis ieplānots, ir pusmiljards jeb 578,4 miljoni eiro. No tās 125 miljoni ir iesaldēti dažādu auditu, izmeklēšanu un pārbaužu dēļ.
Bet no pārējā riska finansējuma vislielākās raizes radījuši transporta nozares projekti – tie veido 259,4 miljonus no iepriekš minētā pusmiljarda. Tam seko veselība ar 103,4 miljoniem, kā arī vide un reģionālā attīstība - ar gandrīz 58,1 miljonu.
Transporta nozarē tie ir aizvien nepiegādātie vilcieni un nepabeigtā "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūra, tai skaitā peroni. "Darīsim visu, lai šī summa, ko Latvija, iespējams, zaudētu, būtu pēc iespējas mazāka. Un tad, ja paliks kaut kāda delta, kur pastāv risks par līdzekļu zaudēšanu, nu tad es ceru, ka Finanšu ministrija radīs iespējas tomēr varbūt citās nozarēs šo finansējumu apgūt," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).
60 miljoni no Kohēzijas fonda, par ko ir skaidrs, ka to nespēs izlietot transporta nozare, nonāks budžetā, lai segtu izdevumus par pērnziem sniegto atbalstu enerģijas izdevumiem mazāk aizsargātajām ģimenēm.
"Šis veids, ko Eiropas Komisija ļoti atbalstīja, un tas arī, kā mēs zinām, kad bija energokrīze, tad bija liels pieprasījums Eiropas dalībvalstīm kaut kā no Eiropas budžeta palīdzēt. Tad Eiropas Komisija atļāva jau no savām investīciju aploksnēm izmantot šo naudu šādām vajadzībām. Mums bija iespēja no sava budžeta to darīt, bet tagad mēs redzam, ka ir nepieciešams, lai mēs šos Eiropas fondu līdzekļus izmantotu pilnībā, tad mēs piemērojam šādu risinājumu," stāsta finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (JV).
Savukārt vides jomā pagaidām vairāki poligoni nav tikuši galā ar bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtu projektiem. Bet piecos gadījumos pašvaldībām nav sekmējies ar revitalizācijas iecerēm, viens no tiem – Rīgas mēģinājums attīstīt parku Skanstes apkaimē. Atšķirībā no lielajiem slimnīcu vai transporta projektiem, šeit iesākto pēc gadu mijas būs jāpabeidz par savu naudu, bet nezaudējot jau ieguldīto.
"Pēc CFLA izvērtējuma, kuri skatās, vai projektam ir finanšu kapacitāte viņu īstenot 2024. gadā, vēl - vai viņiem laika grafiks atbilst reālajai situācijai objektā, un, pamatojas uz to, mēs dodam caur grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par noteiktu specifisko atbalsta mērķi iespēju viņiem pabeigt 24. gadā. Fiziski šie projekti ir jāpabeidz arī par savu finansējumu. Ja viņi to neizdara, tad mērķis nav sasniegts, un tādā gadījumā CFLA kolēģi vērtē, vai nav jāatmaksā viss ERAF finansējums," saka VARAM Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.
Plānojot ES fondu tēriņus, finansējamo projektu tiek ieplānots nedaudz vairāk nekā ir faktiski pieejami līdzekļi. Un tad, kādam plānam tomēr neizdodoties, ir iespēja finansējumu vēl šogad pārvirzīt uz kādu no rezerves variantiem, kas ir pabeigts, bet pirmajā piegājienā pēc fondu atbalsta palicis aiz svītras.
Savukārt apmēram simt miljoni eiro ir summa par darbiem, par kuriem ir skaidrs, ka šogad tos paveikt nepaspēs, un kas tiks pārcelti un finansēti no jaunā fondu perioda.
Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijai ar fondu finansējuma apguvi nav gājis grūtāk par vairākām citām Eiropas Savienības valstīm. Lai arī no vairāku valstu puses iepriekš izskanēja ierosinājums ļaut vēl pagarināt aizvadītā perioda naudas izmantošanu, tomēr donorvalstis tam nav piekritušas.
2014. - 2020. gada periodā Eiropas Savienības fondu piešķīrums Latvijai bija 4,64 miljardi eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
