Jaunākie dati uzrāda, ka eirozonas ekonomika sarūk, un eirozonas inflācija ir nokritusies līdz vairāk nekā divu gadu zemākajam līmenim. Komentējot šos datus, Kazāks intervijā "Bloomberg" uzsvēris, ka likmju samazinājuma soli ECB patlaban varētu apsvērt tad, ja būtu redzams straujš ekonomiskās aktivitātes kritums vai bezdarba līmeņa pieaugums.
"Nav vajadzības šobrīd apspriest likmju samazināšanu," sacīja Latvijas Bankas amatpersona. Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024. gada pirmajā pusgadā, "viņaprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām perspektīvām – bet nenoteiktība, protams, joprojām ir liela".
Saskaņā ar Kazāka teikto, cīņa ar visstraujāko cenu kāpumu eiro laikmetā vēl aizvien nav uzvarēta, un turpmākais ceļš, visticamāk, būs sarežģīts. Piemēram, "Bloomberg Economics Nowcast" modelis paredz nelielu inflācijas kāpumu līdz 3,1% novembrī.
Amatpersonas joprojām koncentrējas uz to, lai 2025. gada otrajā pusē, kā plānots, panāktu 2% inflāciju, kas ir ECB mērķis.
"Jā, mēs esam redzējuši strauju inflācijas līmeņa samazināšanos, taču tas joprojām ir krietni virs 2%," sacīja Kazāks. "Protams, joprojām pastāv riski, ka inflācija var kļūt noturīga augstākos līmeņos nekā esam iepriekš pagātnē redzējuši, nevis 2% līmenī," viņš norādīja.
"Durvīm aizvien jāpaliek atvērtām, ja redzam nepieciešamību paaugstināt likmes," uzsvēra Kazāks. "Mēs šo lēmumu pieņemsim no sanāksmes uz sanāksmi," norādīja Kazāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
