Pāragra ECB likmju samazināšana var būt kļūda, kas izmaksās dārgi, brīdina SVF  (2)

Vācijas centrālās bankas prezidents Joahims Nāgels vērsies pret diskusijām par to, kad varētu sākt samazināt aizņemšanās likmes.

Tā kā pamatinflācija eirozonā aizvien pārsniedz 4%, šobrīd runas par likmju samazināšanu nepalīdz, uzsvēris Nāgels. Viņš brīdinājis, ka pēdējie soļi, lai inflāciju samazinātu līdz 2%, ir visgrūtākie, neskatoties uz to, ka šobrīd ECB lēmumu ietekme kļūst aizvien izteiktāka.

"Man nepatīk šīs diskusijas par to, kad būs brīdis, kad likmes tiks samazinātas. Šī diskusija nav vajadzīga, jo tā ir daudz pa agru," viņš uzsvēris.

"Jums jābūt modriem un jāsaskata inflācijas samazināšanās, pirms sperat šo soli," uzsvēris SVF Eiropas departamenta direktora vietnieks Helge Bergers. "Situācija var mainīties, un tāpēc esam ļoti priecīgi, ka centrālās bankas, piemēram, ECB, un arī citas, ir pārgājušas uz datiem balstītu pieeju," uzsver Bergers.

Viņš savu runu teica pēc tam, kad SVF publicēja savu ziņojumu, kurā prognozēta maiga Eiropas ekonomikas piezemēšanās, inflācijai, visticamāk, pakāpeniski samazinoties.

Citi politikas veidotāji pievienojas Nagela noskaņojumam, Horvātijas centrālās bankas vadītājam Borisam Vujčičam brīdinot, ka pēdējais posms cīņā pret inflāciju būs grūts strukturālu faktoru, tostarp deglobalizācijas, demogrāfijas un klimata pārmaiņu, dēļ. Īrijas Bankas vadītājs Gabriels Makhloufs arī sacīja, ka ir "pāragri" runāt par likmju samazināšanu.

Taču citi ir optimistiskāki. Grieķijas Bankas vadītājs Janis Stournarass otrdien atkārtoja, ka 2024. gada vidus varētu būt īstais brīdis "nelielai likmju samazināšanai".

Pagājušajā mēnesī inflācija palēninājās zem 3%, lai gan pamatinflācija, kurā neietilpst enerģija un pārtika, bija 4,2%. ECB galvenais ekonomists Filips Leins arī brīdinājis, ka 2% mērķa inflācija varētu tikt sasniegta tikai 2025. gadā.