‘No algas līdz algai’ – gandrīz ceturtajai daļai iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu

Pavisam bez uzkrājumiem ir gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju.

Tomēr salīdzinājumā ar šī gada februāri uzkrājumu sarukums ir palēninājies un audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem izdevies vairot savu finanšu stabilitāti, palielinot uzkrājumus.

Raksturīgi, ka aktīvākie krājēji ir gados jauni iedzīvotāji vecumā līdz 39 gadiem.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, iedzīvotāju, kuru uzkrājumi sarūk, ir mazāk – iepriekš uz to norādījuši 32% aptaujāto. Toties gandrīz katrs piektais jeb 18% respondentu Latvijā norāda, ka viņu uzkrājums ir pieaudzis, salīdzinājumam – februārī tā varēja apgalvot vien 12%.

Katram ceturtajam jeb 25% uzkrājumu apjoms saglabājies nemainīgs.

Galvenokārt uzkrājumu apjoms aug gados jauniem iedzīvotājiem – katram piektajam 18-29 gadu vecumā un katram ceturtajam 30-39 gadu vecumā (tieši šajā grupā uzkrājumi tiek veidoti visaktīvāk). Sievietēm uzkrājumi ir retāk – 29% aptaujāto sieviešu un tikai 19% vīriešu atzīst, ka viņiem uzkrājuma nav vispār. Biežāk uzkrājumu nav iedzīvotājiem 40-49 gadu vecuma grupā, kur uz to norāda pat 30% aptaujāto.

"Pozitīvi vērtējams, ka uzkrājumu veidošanas praksei ir tendence augt un samazinās to iedzīvotāju īpatsvars, kuri bijuši spiesti šķirties no sava uzkrājuma daļas. Lai gan krāt tieši kādām konkrētam mērķim, piemēram, atvaļinājumam, ir normāla prakse, ļoti svarīgi, lai katram izveidotos arī tā saucamais "drošības spilvens" neplānotiem izdevumiem," skaidro "SEB bankas" Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

"Veicot regulāras aptaujas, redzam, ka katru reizi ir cilvēki, kuri tikko uzsākuši veidot uzkrājumu, kas ļoti priecē. Tāpat novērojams, ka uzkrājumi aug galvenokārt gados jauniem iedzīvotājiem, kas liecina par arvien pieaugošu jauniešu izpratni un prasmi rīkoties ar saviem līdzekļiem. Līdzīga tendence novērojama arī Lietuvā un Igaunijā, kur aktīvākie krājēji arī bijuši tieši jaunieši 18-29 gadu vecumā. Ja arī turpmāk jaunie cilvēki zinās, kā savas finanšu plānošanas prasmes likt lietā, ilgtermiņā tas sabiedrībai sola virkni ieguvumu un labklājības izaugsmi," saka Rudzīte.

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijā ir vairāk cilvēku, kuriem sarukuši uzkrājumi; Lietuvā un Igaunijā uz to norādījuši attiecīgi 20% un 22% iedzīvotāju. Toties arī palielināt uzkrājumus vislabāk spējuši iedzīvotāji Latvijā (18%) – Lietuvā un Igaunijā uzkrāt vairāk ir izdevies attiecīgi 11% un 14% respondentu.

*Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada oktobrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.