Turpinās spriest par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem  (2)

Komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) deputātiem skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas starp valdību, finanšu nozares tirgus dalībnieku īpašniekiem un Finanšu nozares asociāciju par administratīvo risinājumu likumprojektā paredzētajai iespējai bankām brīvprātīgi vienoties ar kredīta ņēmēju.

"Brīvprātīgā vienošanās neparedz nekādus mīkstinājumus jau otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem. Runa ir tikai par tehniskām detaļām un administrēšanas procesu," teica Reirs.

Viņš skaidroja, ka procesam ir jābūt vērstam uz rezultātu, tāpēc pauda atbalstu sarunām jebkurā līmenī, lai nonāktu pie rezultāta, un komisijai jāsagaida, vai tiek panākta kāda vienošanās par brīvprātīgās vienošanās procesu. Ja tāda nebūs, tad likumprojekts trešajam lasījumam tiks virzīts tādā veidā, kā tas jau atbalstīts otrajā lasījumā.

Saeimas Juridiskais birojs komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka plānotā hipotekārā kredītu ņēmēju aizsardzības nodeva neatbilst šobrīd normatīvajos aktos noteiktajam nodevas jēdzienam un nodevas administrēšanas principiem.

Juridiskais birojs norādīja, ka plānots regulējums par to, ka hipotekāro kredītu sniedzēji maksā nodevu un arī to administrē. Līdz ar to šīs nodevas administrēšanā neatbilstoši Latvijas nodokļu un nodevu sistēmā esošajam regulējumam tiek iesaistītas privātpersonas jeb kredīta devēji, nav paredzēta valsts institūciju uzraudzība pār šo veikto aprēķinu pareizību un rīcību ar aprēķinātajiem maksājumiem, kā arī nav skaidrības par iespējamo strīdu risināšanas procesu.

Savukārt Reirs uzsvēra, ka gadījumā, ja banka brīvprātīgi samazinās procentu likmi kredīta ņēmējam, tad nekāda nodeva nebūs jāmaksā. Ja banka tā nedarīs, tad maksās nodevu no visa hipotekāro kredītu portfeļa.

Grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētu, ka valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem.

Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Paredzēts, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Šo noteikumu par 20% ierobežojumu gan neattiecinās uz patērētājiem, kuriem ģimenēs uz iesnieguma iesniegšanas brīdi būs bērna gaidību laiks vai būs bērns līdz 23 gadiem ieskaitot.

Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī dažiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu uz vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai arī attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies un kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023.gada 31.oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.

Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.

Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu gan nepiemērotu par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredītiestādēm, kas būs nodevas maksātāji, plānots noteikt pienākumu sniegt atbalstu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, samaksājot patērētājiem augstāk minēto nodevu.