Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad trešajā ceturksnī sasniedza 1812 eiro mēnesī, kas ir par 10,4% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Mediānā alga Igaunijā jūlijā-septembrī bija 1500 eiro, kas ir par 11,2% vairāk nekā pagājušā gada trešajā ceturksnī.
Visaugstākā vidējā bruto samaksa trešajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3222 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā bija 2813 eiro mēnesī, kā arī enerģētikas sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2376 eiro.
Savukārt viszemākā vidējā bruto darba samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1197 eiro -, citu pakalpojumu sektorā, kur tā bija 1202 eiro, kā arī nekustamo īpašumu sektorā, kur vidējā alga sasniedza 1265 eiro mēnesī.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju-septembri vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieaugusi izglītībā (+18,2%), kā arī cilvēka veselības aprūpes un sociālā darba jomā (+14,9%).
No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa jūlijā-septembrī Igaunijā bija Harju un Tartu apriņķī, bet viszemākā - Sāres un Valgas apriņķī.
Kopš 2023.gada pirmā ceturkšņa Igaunijas Statistikas departaments vidējo algu aprēķinā izmanto datus no Nodokļu un muitas departamenta nodarbinātības reģistra un ienākumu un sociālā nodokļa deklarācijām. Iekļauti dati par cilvēkiem, kas strādā saskaņā ar darba līgumiem, Civildienesta likumu un dienesta līgumiem.
Jau ziņots, ka atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķinājis dzīvei nepieciešamo algu Rīgā un reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
