Cilvēki optimistiskāki par savu finansiālo situāciju, cerīgāk raugās uz nākamo gadu  (9)

Katra piektā ģimene jeb 22% atzīst, ka finanšu situācija ir uzlabojusies nedaudz vai ievērojami. Pērn šādu ģimeņu īpatsvars bija 18%. Savukārt trešdaļa respondentu (36%) atzīst, ka mājsaimniecības finansiālā situācija palikusi nemainīga.

Taču joprojām daudz ir tādu mājsaimniecību, kuru finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies. Šogad ar bažām uz savām naudas lietām raugās 42% iedzīvotāju, kas gan ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā pērn, kad tika fiksēts negatīvākais finanšu situācijas vērtējums kopš 2013. gada.

Pozitīvas pārmaiņas savās finansēs biežāk sajutuši gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem, ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, Kurzemē un Rīgā dzīvojošie. Savukārt negatīvas tendences piedzīvojuši iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem, ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem, kā arī Zemgalē un Latgalē dzīvojošie. Kopumā tieši vecuma grupa no 45 līdz 54 gadiem pauž visnegatīvāko vērtējumu par finanšu situācijas pārmaiņām pēdējo 12 mēnešu laikā.

"Šādam vērtējumam un sajūtām ir redzams pamatojums arī statistikas datos. Pēc straujā krituma 2022.gadā, iedzīvotāju reālā neto darba alga jeb faktiskā pirktspēja šogad ir pakāpeniski atkopusies. Tātad iedzīvotāju ienākumu pieaugums un inflācijas iegrožošanas pasākumi ir pakāpeniski izlīdzinājuši pieaugošo dzīves dārdzību," aptaujas datus komentē Swedbank Finanšu institūta finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

"Šogad, līdzīgi kā pērn, esam tērējuši par spīti tam, ka cenas par precēm un pakalpojumiem turpināja pārsteigt ar aizvien jauniem rekordiem. Daļa tēriņu ir bijuši neizbēgami un augstāka cena bija jāmaksā piespiedu kārtā, piemēram, par pārtiku, elektroenerģiju un siltumu," norāda Kropa.

Tomēr pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas tika novēroti arī pieaugoši tēriņi par ceļojumiem, izklaidi un atpūtu, un tie ne vienmēr bijuši finansiāli pamatoti ar pietiekamu ikmēneša ienākumu plūsmu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra datiem, redzams, ka iedzīvotāju uzkrājumi ir sarukuši un pieaudzis patēriņa kredītu īpatsvars, tostarp arī nebanku kreditēšanas jomā

Vērtējot dažādu faktoru ietekmi uz mājsaimniecību budžetu, novērojams, ka pārsvarā visas pozīcijas ir bijušas ar negatīvu efektu. Proti, iedzīvotāju vērtējumā situācija finanšu jautājumos kļuvusi sliktāka – kā dažādu izdevumu kontekstā, tā arī ienākumu plūsmas, darba stabilitātes un uzkrājumu jomā.

Vislielākās negatīvās pārmaiņas Latvijas ģimenes izjutušas trijās galvenajās izmaksu pozīcijās – pārtikas tēriņiem (negatīvi ietekmē 85% respondentu), ikmēneša izdevumiem par mājokli (79%), kā arī transporta izdevumiem (62%).

Šīs trīs jau tradicionāli ir izmaksu grupas ar vislielāko ietekmi uz iedzīvotāju finansēm, tiesa, salīdzinot ar 2022.gada aptaujas datiem, šogad vērtējums ir nedaudz uzlabojies. Lai arī inflācija 2023.gadā pamazām tiek iegrožota, cenas joprojām ir ar augšupejošu tendenci. Iedzīvotājiem ar šīm izmaksām ir grūti tikt galā, un tas izaicina cilvēku finansiālo stabilitāti.

Salīdzinot ar vērtējumu pirms gada, šogad iedzīvotāji ir bijuši nedaudz kritiskāki par valsts likumdošanas izmaiņu ietekmi uz saviem ienākumiem, tādējādi signalizējot par tādu kā sasaluma periodu šajā ziņā bez vērā ņemamām pārmaiņām.

Tas arī ir likumsakarīgi, jo šogad vienīgās pārmaiņas faktiski bijušas vien minimālās darba algas pieaugums, pretstatā iepriekšējiem gadiem, kad tika pakāpeniski palielināts gan diferencētais neapliekamais minimums, gan tā piemērošanas sliekšņi.

Izteikts kritums šogad bijis valsts un pašvaldības sniegtā atbalsta novērtējumam, beidzoties kompensāciju periodam. Savukārt labāk nekā pirms gada iedzīvotāji novērtējuši savas spējas mēneša beigās "savilkt galus" ar transporta izdevumu apmēru.

Degvielas cena ir viena no retajām izmaksu pozīcijām, kur inflācijas līkne statistikas datos noslīdējusi zem nulles atzīmes, kas arī atspoguļojas iedzīvotāju vērtējumā par šīs izmaksu pozīcijas slogu uz ģimenes finansēm 2023.gadā.

"Laika periodā no 2013.gada līdz pandēmijai 2019.gadā iedzīvotāji uz nākotni raudzījās krietni pozitīvāk, nekā pēdējos četrus gadus. Šis periods mājsaimniecībām patiesi bijis izaicinājumiem un dažādiem finanšu satricinājumiem bagāts, kas prasījis pielāgošanos, pārorientēšanos un kaut kādā ziņā – pat finansiālu izdzīvošanu. Tas atspoguļojas gan attiecībā uz šī gada vērtējumu, gan arī skatījumā uz to, kas gaidāms turpmāk. Priecē tendence, ka negatīvāko punktu pētījuma veikšanas vēsturē esam pārvarējuši, sākot pakāpenisku atkopšanos," saka Kropa.

Salīdzinot ar 2022. gada nogalē sniegtajām prognozēm šim gadam, tagad iedzīvotāji pamazām atgūst optimismu. Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamajam gadam, 22% iedzīvotāju norādījuši, ka ģimenes labklājības līmenis uzlabosies, 26% domā, ka tas nemainīsies, bet 40% – ka pasliktināsies.

Pirms gada kopējais skats uz finanšu situāciju nākotnē bija divkārt pesimistiskāks, jo bija krietni mazāk cilvēku ar cerīgu skatu uz šo gadu (15%) un daudz vairāk cilvēku ar pārliecību, ka situācija pasliktināsies (55%).

Aplūkojot atbildes dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, samazinās optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars. Iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamajā gadā, turpretī tie, kuru finanšu situācija ir pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu skatās pesimistiski.