Kripto drudzis
Ja pērnā gada sākuma šķita, ka kriptovalūtu ēra varētu būt beigusies, pēdējo dienu straujais "Bitcoin" cenu pieaugums liecina, ka, iespējams, šogad kritīs 2021. gadā pieredzētie rekordi, un zelta drudzis digitālo monētu pasaulē ir atgriezies. "Bitcoin" vērtība trešdienas vakarā sasniedza 64 tūkstošus ASV dolāru, un dažās kriptovalūtu biržās tas maksāja pat 68 tūkstošus ASV dolāru par vienu monētu. Tas ir tikai 10 tūkstoši no vēsturiski augstākās "digitālā zelta" vērtības, ko pasaule pieredzēja 2021. gada rudenī, kad finanšu tirgos gan akcijas, gan dažādi citi aktīvi sasniedza ārkārtīgi augstus rezultātus.
Prihvatizācijas rēgs
Valdības vadītāja Evika Siliņa un citi politiķi ir apņēmušies kapitāla tirgus veicināšanas un ekonomikas stiprināšanas vārdā uz biržu "sūtīt" vairākas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Pirmais kandidāts ir nacionālā aviokompānija "airBaltic".
Tomēr, kā liecina "Delfi Bizness" novērojumi, šis process ne vienā vien cilvēkā ir raisījis bažas, ka var atkārtoties 90. gados piedzīvotā privatizācija, ko nereti nievājoši dēvē par "prihvatizāciju", kas saistās ar negodīgu uzņēmumu iegūšanu. Tādēļ eksperti min vairākus būtiskus aspektus, kāpēc šie divi procesi nav tik līdzīgi, kā varētu šķist.
Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem ZAB "Eversheds Bitāns" vecākais partneris Māris Vainovskis min to, ka nemainās uzņēmuma "saimnieks". "90. gadu privatizācijas rezultātā notika īpašnieka maiņa," saka Vainovskis, akcentējot, ka šī brīža valdības plānos ir skaidri iezīmēts, ka kontrolpakete paliek valstij.
"Notiek investoru iesaiste, saglabājot valsts vai pašvaldības kontroli," skaidro eksperts, uzsverot, ka šī iemesla dēļ vien šos divus procesus nevar salīdzināt.
Japānas uzrāviens
Turīgās Āzijas valsts finanšu tirgus stāsts desmitgadēm ir fascinējis finanšu pētniekus – 1989. gadā tas sasniedza savu augstāko punktu un tad pieredzēja strauju lejupslīdi, paraujot līdzi daudz uzņēmumu. Pretēji ASV un citiem lielākajiem tirgiem, kas pēc krīzēm strauji aug un regulāri pārsniedz vēsturiski labākos rādītājus, Japānas vadošais indekss 34 gadus nespēja izrāpties no bedres. Šogad gan beidzot sasniegti jauni rekordi. Daži vaicā, vai tas ir burbulis, kas atkal plīsīs, ietekmējot tirgu uz vairākiem desmitiem gadu.
Jābeidz stereotipizēt
Itin bieži nākas saskarties ar priekšstatu, ka sieviete pamatā ir prasmīga naudas tērētāja nevis pelnītāja. Šādam stereotipam ir sekas – daudzu darba devēju prātā darbiniece par līdzīga darba veikšanu ir atalgojama mazāk nekā darbinieks, jo, visticamāk, viņa (kā "tērētāja") nedos tik vērtīgu pienesumu uzņēmumam kā darbinieks ("pelnītājs"), plaši dzirdēto stereotipu apraksta “SEB bankas” vadītāja Latvijā Ieva Tetere.
Ziņas no pasaules
- Investori berzē rokas.Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" naktī uz piektdienu pieauga par 0,9% līdz jaunam rekordam, un palielinājās arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500". To izraisīja labie ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) cenu indeksa rezultāti. Tas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs. PCE janvārī pieauga par 2,4% gada griezumā salīdzinājumā ar 2,6% decembrī. Tas liek tirgiem minēt, ka procentu likmju samazinājums tuvojas.
- Nekonkurēs ar "Teslu". ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" atteikusies no elektrisko automobiļu ražošanas plāniem, tādējādi pieliekot punktu desmit gadus ilgušajam projektam, ziņoja amerikāņu mediji.
- Indija pārsteidz. Indija ir saglabājusi pasaulē visstraujāk augošās lielās ekonomikas titulu, jo tās izaugsme 2023. gada pēdējos trīs mēnešos sasniegusi 8,4%.
- Rekordaugstas dividendes. Igaunijas investīciju kompānija "Infortar" dividendēs par pagājušo gadu izmaksās rekordlielu summu – 61 miljonu eiro jeb trīs eiro par akciju, liecina kompānijas sniegtā informācija Tallinas biržai.
- Nozagtie miljoni. Pēc vairāk nekā trīs mēnešus ilgas ārējo ekspertu atbalstītas izmeklēšanas ir noslēdzies "BaltCap" uzsāktās iekšējās izmeklēšanas galvenais posms par "BaltCap" infrastruktūras fonda bijušā vadītāja Šarunas Stepukoņa pārkāpumiem. Tas atklāj, ka kopējā no fonda portfeļa uzņēmumiem izkrāptā summa ir 40,4 miljoni eiro.
- Latvija apsteigs kaimiņus. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,8%, uzrādot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijā, prognozē globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomisti. Sagaidāms, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 1,6%, kamēr Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts kritums 0,4% apmērā.
- Obligācijas par 100 eiro. Viens no lielākajiem būvniecības tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā "Storent Holdings", ziņo par obligāciju publisko piedāvājumu par septiņiem miljoniem eiro. Obligācijām būs fiksētā procentu likme 10%, bet cena par vienību 100 eiro.
- Deklarāciju laiks. Lai naudas saņemšana veiktos raitāk, "Delfi Bizness" apkopojis informāciju, kas būtu jāzina deklarācijas iesniedzējiem, par limitiem un biežākajām kļūdām, ko pieļauj deklarācijas iesniedzēji un kuru dēļ var kavēties naudas atmaksa.
- Azartspēles nav investīcija. Gan sporta totalizatoros, gan loterijās visskumjākā lieta ir tā, ka tie diemžēl dod cerību uz labāku dzīvi. Taču patiesība ir tāda, ka "māja" nekad nezaudē, podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē par ātru ceļu uz bagātību uzsver Latvijas Bankas finanšu pratības eksperte Aija Brikše.
Cenu svārstības
Augstajām procentu likmēm ir sava zelta maliņa, saka Gašpuitis
Pērn gan eksperti, gan finanšu tirgi bija pārliecināti, ka jau 2024. gada pavasarī procentu likmes gan ASV, gan ES kritīsies. Gadu mijā pārliecība zuda, bet lielākie akciju tirgi turpināja augt. Nu, kā saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, ne tikai centrālās bankas neplāno ar to steigties, bet arī izskan jautājums, vai vispār tuvākajā laikā tas tiks darīts. Par to un citiem jautājumiem viņš stāstīja raidījumā "Nākotnes kapitāls".
'Nākotnes kapitāla' portfeļi
2021. gadā raidījuma "Nākotnes kapitāls" vadītājs Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Viņš iegulda "S&P 500" indeksā iekļautajās akcijās, proti, lielos, miljardiem dolāru vērtos ASV uzņēmumos. Kuzikovs sāka ieguldīt arī Latvijas valsts krājobligācijās. Savukārt viņa kolēģis Raivis Vilūns investē kriptovalūtās, Baltijas biržā tirgotajos uzņēmumos un kopfinansējuma platformās. Investoriem pievienojies arī "robots" – "SEB" automatizētais rīks, kas iegulda naudu biržās tirgotajos elektroniskajos fondos (ETF). Šādi pagājušajā nedēļā veicās visiem trim portfeļiem:
- Konstantīns Kuzikovs: +6,58%
- Raivis Vilūns: +23,16%
- "SEB Roboinvestors": +14,21%
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
