Krāpniecības shēmas, visticamāk, ir tikpat senas kā cilvēce, pirmā pierakstītā novērota Senajā Grieķijā, kur divi tirgoņi centās izkrāpt apdrošinātāju naudu, nogremdējot savus kuģus. Savukārt viens no populārākajiem un dažkārt grūtāk pamanāmajiem veidiem, ko vēl aizvien redzam pasaulē, ir par godu itāļu imigrantam ASV Čārlzam Ponci nosauktā piramīdu shēma. Tā balstās uz nemitīgu jaunas naudas ieplūšanu sistēmā un cilvēku ticību shēmotājam.
“Pat ja viņi ar to [krāpniecības shēmu] nekad neko nenopelnīja, tā bija zema cena. Bez ļaunprātības es viņiem biju uzdāvinājis labāko izrādi, kāda jebkad bijusi iestudēta viņu teritorijā kopš pirmo kolonistu izkāpšanas krastā! Noskatīties, kā es to paveicu, bija 15 miljonu dolāru vērts,” savā pēdējā intervijā amerikāņu žurnālistam mūža nogalē par savu shēmu izteicās viens no slavenākajiem krāpniekiem moderno finanšu vēsturē Čārlzs Ponci.
Nospēlē visu naudu
Čārlzs Ponci, īstajā vārdā Karlo Pjetro Džovanni Guljelmo Tebaldo Ponci, dzimis Itālijā, Parmā, 1882. gadā. Viņa ģimene bija turīga un ar labiem ciltsrakstiem, bet, laikiem mainoties, ekonomiskā varēšana bija sarukusi. Tomēr, kā 20. gadsimta pirmajā pusē medijiem stāstīja pats Ponci, ģimene nebija pilnīgi nabaga.
“Ģimene dzīvoja gana ērtu, bet ne bagātu dzīvi, viņi bija bagātāki ar savu vārdu nekā ar iekrājumiem,” par Karlo ģimeni raksta grāmatas “Ponzi’s Scheme” autors Mičels Zukofs.
Jaunais Karlo strādāja kā pastnieks, taču vai nu ģimenes vārds, vai paša apķērīgā daba ļāva viņam iestāties universitātē, kuras vēsture meklējama 14. gadsimta sākumā, – “University of Rome La Sapienza”. Tiesa gan, mācības un mierīga dzīve Karlo neuzrunāja, un viņš, sekodams bagātāko ģimeņu draugiem, studiju gadus pavadīja, notriecot visu pieejamo naudu, kur daļa bija pēc tēva nāves atstātais mantojums, kam vajadzēja jaunieti uzturēt visus četrus studiju gadus, dzērienos un izklaidēs.
Tēva brālis, kam bija uzticēts pieskatīt jaunekli, mēģinājis viņu pierunāt meklēt darbu, bet Karlo, pavadījis laiku ar itāļu turīgāko ģimeņu atvasēm, uzskatīja sevi par džentelmeni, kam zemi atalgoti darbi nepiestāv, un, kā raksta Zukofs, par fizisku darbu vispār nevarēja būt ne runas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!