Pārdos savu daļu
Lai arī dāņu investors Lars Tūsens, kurš 2017. gadā kļuva par "airBaltic" akcionāru, uzskata, ka Latvijas nacionālā aviosabiedrība ir atradusi labu biznesa modeli un pieprasījums pēc tās pakalpojumiem tuvākajos gados tikai augs, viņš ekskluzīvā intervijā "Delfi Bizness" saka, ka kādreiz, pēc kompānijas debijas biržā, tomēr atbrīvosies no savām akcijām.
Ponci shēma
Krāpniecības shēmas, visticamāk, ir tikpat senas kā cilvēce, pirmā pierakstītā novērota Senajā Grieķijā, kur divi tirgoņi centās izkrāpt apdrošinātāju naudu, nogremdējot savus kuģus. Savukārt viens no populārākajiem un dažkārt grūtāk pamanāmajiem veidiem, ko vēl aizvien redzam pasaulē, ir par godu itāļu imigrantam ASV Čārlzam Ponci nosauktā piramīdu shēma. Tā balstās uz nemitīgu jaunas naudas ieplūšanu sistēmā un cilvēku ticību shēmotājam.
"Pat ja viņi ar to [krāpniecības shēmu] nekad neko nenopelnīja, tai bija zema cena. Bez ļaunprātības es viņiem biju uzdāvinājis labāko izrādi, kāda jebkad bijusi iestudēta viņu teritorijā kopš pirmo kolonistu izkāpšanas krastā! Noskatīties, kā es to paveicu, bija 15 miljonu dolāru vērts," savā pēdējā intervijā amerikāņu žurnālistam mūža nogalē par savu shēmu izteicās viens no slavenākajiem krāpniekiem moderno finanšu vēsturē.
"Reddit" starts
Diskusiju vietne "Reddit", kuru varētu raksturot kā krustojumu starp sociālo mediju un sarunu forumu, ceturtdien uzsāka savu debiju Ņujorkas biržā. Daļa analītiķu bija skeptiski, taču signāli, kas saņemti no tirgus, liecina par investoru interesi. Tomēr pagaidām nevienam nav skaidrs, vai uzņēmums atkārtos "Facebook" izcilos rezultātus, vai drīzāk būs tuvāk mazāk populārajiem un arī mazāk ienesīgajiem "Pinterest" un "Snapchat". Pirmā tirdzniecības diena ceturtdien bija daudzsološa.
Obligācijas un likmes
Kāds komiķis reiz teicis: "Ieguldiet inflācijā, tā ir vienīgā, kas pieaug," – tāda iespēja tiešām būtu noderējusi 2022. gadā, kad augstas inflācijas un pieaugošu procentu likmju apstākļos gan akcijas, gan obligācijas ieguldītājiem sagādāja vilšanos. Taču kopš pagājušajā gada inflācija ir strauji samazinājusies un nu jau ir zemāka par Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto procentu likmju līmeni. Tādējādi monetārā politika ir kļuvusi ierobežojošāka un bremzē ekonomisko aktivitāti. Attiecīgi, ECB nākošais uzdevums būs laicīgi samazināt procentu likmes, lai izpildītu tā saukto "mīksto piezemēšanos", kad inflācija tiek atgriezta 2% līmenī, neizraisot recesiju. Tā kā obligāciju cenas mainās pretēji procentu likmēm, rodas loģisks jautājums – vai obligācijas būtu labs ieguldījums, sagaidot procentu likmju samazināšanu? Skaidrojumu, kas notiks tālāk, piedāvā Ivo Ailis, "Swedbank" vecākais obligāciju portfeļa pārvaldnieks.
Ziņas no tirgiem
Tirgi jau svin. Visi trīs galvenie ASV akciju tirgus indeksi ceturtdienas sesiju noslēdza ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas, jo virkne centrālo banku signalizējušas, ka tuvojas procentlikmju samazināšanas brīdis. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,7% līdz 39 781,37 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5241,53 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,2% līdz 16 401,84 punktiem.
Procentlikmes saruks. ASV centrālā banka šonedēļ izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024. gadā. Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu. Šveices Nacionālā banka ceturtdien pazemināja procentlikmes, apgalvojot, ka cīņa pret inflāciju iedarbojas.
Zelts aug. Pasaules iekārojamākā dārgmetāla cena jau atkal sasniegusi jaunus augstumus. Šoreiz 2220 ASV dolārus par unci.
Iekož ābolā. ASV Tieslietu departaments iesniedzis prasību tiesā pret tehnoloģiju gigantu "Apple", apsūdzot kompāniju viedtālruņu tirgus monopolizācijā un konkurences apspiešanā, vēsta BBC. Jau iepriekš "Apple" ir nonācis domstarpībās ar Eiropas Savienību par monopolstāvokļa izmantošanu. Jaunās apsūdzības arī ietekmēja uzņēmuma akcijas, pēc ziņu nākšanas klajā, tās nokritās par 4%.
Soda "Google". Francijas konkurences regulators interneta gigantam "Google" šonedēļ noteica 250 miljonu eiro naudassodu par nespēju ievērot nosacījumus attiecībā uz samaksu mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu. Naudassods piemērots, jo kompānija nav ievērojusi saistības, kuras tā uzņēmās 2022. gadā, un nav godprātīgā sarunu ceļā vienojusies ar ziņu publicētājiem par to, cik liela kompensācija tiem pienākas par viņu satura izmantošanu.
Atver veikalu. Biržā tirgotais energoresursu tirdzniecības uzņēmums "Virši-A" investējis aptuveni 90 000 eiro mazumtirdzniecības veikala izveidē tirdzniecības centrā "Origo"
Piesaista naudu. Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums "Storent Holdings" publiskā obligāciju piedāvājuma laikā ir piesaistījis finansējumu 8,7 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentlikmi 10%, Kopējais pieprasījums pēc obligācijām bija 8 658 500 eiro no 1445 investoriem, kas par 24% pārsniedza sākotnējo septiņu miljonu eiro obligāciju piedāvājumu. Igaunijas investori veidoja 49% no kopējā pieprasījuma, Latvijas investori - 30%, bet Lietuvas investori - 17%.
Emitē obligācijas. Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls "Grenardi Group" ar obligāciju emisiju plāno piesaistīt līdz 12 miljoniem eiro, veicot publisko piedāvājumu visās trīs Baltijas valstīs. Ieguldīt obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi varēs kā privātie, tā profesionālie investori. Parakstīšanās periods ilgs no 25. marta līdz 15. aprīlim.
Bankas obligācijas. 25. martā sāksies bankas "Citadele" obligāciju 20 miljonu eiro apmērā publiskais piedāvājums. Investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā piedāvās iegādāties līdz 2000 bankas obligāciju. Vienas obligācijas fiksētā cena ir 10 000 eiro jeb 100% no tās nominālvērtības. Obligāciju emisijas datums plānots 2024. gada 5. aprīlis, bet dzēšanas termiņš - 2034. gada 5. aprīlis. Minimālais parakstīšanās apjoms ir viena obligācija. Obligāciju gada kupona likme ir 8%.
Cenu svārstības
Ķersies klāt latviešiem
'Nākotnes kapitāla' portfeļi
2021. gadā raidījuma "Nākotnes kapitāls" vadītājs Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Viņš iegulda "S&P 500" indeksā iekļautajās akcijās, proti, lielos, miljardiem dolāru vērtos ASV uzņēmumos. Kuzikovs sāka ieguldīt arī Latvijas valsts krājobligācijās. Savukārt viņa kolēģis Raivis Vilūns investē kriptovalūtās, Baltijas biržā tirgotajos uzņēmumos un kopfinansējuma platformās. Investoriem pievienojies arī "robots" – "SEB" automatizētais rīks, kas iegulda naudu biržās tirgotajos elektroniskajos fondos (ETF). Šādi pagājušajā nedēļā veicās visiem trim portfeļiem:
- Konstantīns Kuzikovs: +8,1%
- Raivis Vilūns: +27,16%
- "SEB Roboinvestors": +17,16%