Polija: Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas iegāde bija nopietna kļūda  (1)

Pēc viņa teiktā, šis solis vērtējams kā "nožēlas vērta kļūda", raksta "Wall Street Journal".

"Ideja savaldīt Krieviju, iegādājoties naftas pārstrādes uzņēmumu, kas importē jēlnaftu no Krievijas, ir absurda," izteicies ministrs. "Tagad mums jādomā, kā šo nopietno kļūdu vērst par labu."

Kā norāda izdevums, faktiski gan sākotnējo lēmumu nepieņēma iepriekšējā Polijas valdība. Gatavot šo darījumu "PKN Orlen" sāka 2005.gadā, kad kompāniju vadīja Igors Halupecs, kas pirms tam bijis Polijas kreisi centriskās valdības finanšu ministra vietnieks.

2009.gadā viņš izdeva grāmatu, kurā atzina, ka viens no galvenajiem šā pirkuma iemesliem bijusi vēlēšanās nepieļaut kādas Krievijas naftas kompānijas ielaušanos degvielas mazumtirdzniecībā Polijas ziemeļaustrumu reģionā.

Halupecs neslēpa, ka konservatīvajiem politiķiem šī ideja sākumā nemaz nav īpaši patikusi, bet vēlāk viņi to pieņēmuši. Darījuma pabeigšanu 2006.gadā uzraudzīja premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis.

"PKN Orlen" Lietuvas koncernu iegādājās par 7,23 miljardiem litu (1,47 miljardiem latu) un kopš tā laika papildus ieguldījusi tajā 750 miljonus dolāru. Gan analītiķi, gan Polijas kompānija vērtēja Mažeiķu uzņēmumu kā novecojušu, tomēr atzina, ka iegādāties vienīgo naftas pārstrādes rūpnīcu Baltijas valstīs būs izdevīgi.

Taču 2006.gada vasarā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pārtrauca saņemt Krievijas jēlnaftu saistībā ar naftas vada "Družba" avāriju, un līdz ar to uzņēmumam nācās izmantot dārgāku jēlnaftu, ko varēja piegādāt tikai pa jūrasceļu. Lai gan Krievijas cauruļvadu monopoluzņēmums "Transņeftj" piegāžu pārtraukšanu skaidroja ar daudzajiem naftas vada defektiem, kuru novēršanai būšot vajadzīgi vairāki gadi, tomēr eksperti uzskata, ka Krievija piegādi pārtrauca apzināti, atmaksājot par koncerna pārdošanu "PKN Orlen", nevis kādai no savām kompānijām.

Naftas vada remonts joprojām netiek plānots, toties zināms, ka Krievijas kompānijas, tostarp "Rosneftj", izrāda interesi par Lietuvas koncernu līdz ar Ķīnas un Dienvidkorejas investoriem.

"PKN Orlen" vadītājs Jaceks Kravecs nesen izteicās, ka Lietuvas uzņēmumam būtu jāstrādā ar peļņu 330 miljoni dolāru (173 miljoni latu) gadā, lai tas atpelnītu investīcijas, taču pašreizējā makroekonomiskajā situācijā tas neesot iespējams.

Polijas puse nenoliedz, ka izvērtē iespēju šo uzņēmumu pārdot, neslēpjot sarūgtinājumu par Lietuvas varas iestāžu nevēlēšanos pārdot viņiem Klaipēdas naftas termināli un tā palīdzēt nodrošināt lētākas un vieglāk pieejamas izejvielas.

Augustā "PKN Orlen" lūdza Japānas finanšu kompāniju "Nomura Holdings Inc." izvērtēt Lietuvas koncerna pārdošanas lietderību, tobrīd norādot, ka tiek apsvērtas iespējas gan pārdot visu uzņēmumu vai daļu tā akciju, gan paturēt rūpnīcu un mēģināt padarīt tās darbu efektīvāku.

Tiesa, Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pēc tikšanās ar Polijas valdības vadītāju Donaldu Tusku šomēnes paziņoja, ka "PKN Orlen" "vairs aktīvi nerunā" par "Orlen Lietuva" pārdošanu. Tomēr Kravecs drīz pēc tam pauda viedokli, ka Varšavas lēmums atlikt valsts otrās lielākās naftas pārstrādes kompānijas "Lotos" pārdošanu varētu palīdzēt tās lielākajai konkurentei "PKN Orlen" atrast pircējus savai Lietuvas struktūrvienībai gadījumā, ja lēmums to pārdot tiktu pieņemts,

Analītiķi gan izteikušies, ka "PKN Orlen" nepārdos savu Lietuvas struktūrvienību lētāk kā par 1,5 miljardiem dolāru, tikmēr Lietuvas eksperti lēsuši, ka uzņēmuma vērtība tirgū šobrīd varētu sasniegt tik tikko miljardu dolāru. Tas nozīmē, ka patlaban daudz prātīgāks lēmums būtu nogaidīt un strādāt pie loģistikas, norāda "Wall Street Journal".