Baltijas Ministru padomes tikšanās - 4
Foto: Valsts kanceleja
gaunijas valdība ir pret ierosinājumu ieviest kopējas eiro zonas obligācijas, ceturtdien paziņoja Igaunijas valsts premjerministrs Andruss Ansips, norādot, ka parādu krīze Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir jārisina, samazinot tēriņus, veicot reformas un kāpinot budžeta ieņēmumus.

"Eiro zonas kopējās obligācijās mēs saskatām lielus morālus riskus. Valstīm, kas ir turējušas savas finanses kārtībā, ir jāziedo kaut kas tām valstīm, kuras sevi finansējušas dāsnāk," sacīja Ansips.

"Finanšu krīze ir spēcīga tur, kur nauda dabūta lēti. Ja viss kļūs atkarīgs no vienas procentlikmes, tad kādai [valstij aizņemšanās] likmes pieaugs. Mums ir ļoti piesardzīga nostāja eiro zonas obligāciju jautājumā," preses konferencē Tallinā atzina Igaunijas valdības vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka reāli krīzi iespējams risināt, ekonomējot izdevumus un īstenojot strukturālās reformas.

Ansips piemetināja, ka eiro zonas obligāciju jautājums ir apspriests gan Igaunijas valdībā, gan parlamenta Eiropas lietu komitejā.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdien kategoriski noraidīja ideju par eiro zonas kopējām obligācijām.

Daudzi investori kopējas eiro zonas obligācijas uzskata par labāko risinājumu, jo tas, pēc viņu paustā, apliecinās tirgiem, ka eiro zonas spēcīgākās ekonomikas uzņemas atbildību par finanšu ziņā vājākām EMS valstīm. Vairāki analītiķi norādījuši, ka kopējas obligācijas varētu būt pavērsiena punkts un liels solis uz priekšu eiro zonas parādu krīzes risināšanā, jo eiro zonas valstis ar augstiem parādu līmeņiem atgūtu iespēju sevi finansēt.

Savukārt Vācija ir pret šādu risinājumu, argumentējot savu nostāju ar to, ka šādi finanšu ziņā disciplinētajām valstīm palielināsies aizņemšanās izmaksas, bet tādas nedisciplinētas zemes kā Grieķija vai Itālija zaudēs motivāciju uzlabot stāvokli savās finansēs.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iepriekš paziņoja, ka EK drīzumā ierosinās ieviest kopējas eiro zonas obligācijas, lai risinātu parādu krīzi.

Barrozu Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā trešdien sacīja, ka EK tuvākajā laikā nākšot klajā ar ierosmēm par kopējām eiro zonas obligācijām. Pēc EK prezidenta teiktā, vismaz daļu no ierosmēm būšot iespējams īstenot Lisabonas līguma ietvaros.

Ja šāds plāns tiks ieviests, visas eiro zonas valstis savstarpēji garantēs valdību aizņēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!