Trešdien Krievija oficiāli iestāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kur tā mēģināja iekļūt kopš 1993.gada, vēsta ārvalstu mediji.
Krievija kļūs par 156. PTO dalībvalsti. Tā līdz šim bija vienīgā no pasaules lielākajām ekonomikām, kurai nebija saistoši PTO nosacījumi. Līdz ar to Krievijas iestāšanās organizācijā iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā, informē Ekonomikas ministrijā (EM).
EM atzīmē, ka šo daudzpusējās tirdzniecības sistēmai vēsturisko brīdi jau ilgu laiku ir gaidījuši arī Latvijas uzņēmēji, jo tas ir būtisks solis ceļā uz atvērtāku un caurspīdīgāku ārējās tirdzniecības režīmu.
Līdz ar Krievijas dalību PTO preču tirdzniecībā pakāpeniski tiks samazināti un atsevišķos gadījumos pat pilnībā atcelti importa un eksporta tarifi, noteikti maksimālie iespējamie tarifu griesti, kā arī tirdzniecības tehniskās barjeras un sanitārie un fitosanitārie pasākumi būs jāpiemēro atbilstoši starptautiskajām normām, skaidro EM.
Krievijas dalība PTO ierobežos iespējas īstenot protekcionisma pasākumus, sekmējot valsts tirdzniecības attiecību paredzamību un uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstību. Īstermiņā redzamākie ieguvumi ir saistīti ar importa un eksporta tarifu ierobežošanu, nosakot maksimālos pieļaujamos tarifu apmērus.
Būtiskākie Krievijas importa tarifu samazinājumi tuvāko piecu gadu laikā attiecas uz Latvijas eksporta produktu grupām – piemēram, dzīvām cūkām no 40% līdz 5%, vienlaikus pagaidām saglabājas dzīvu cūku importa aizliegums, kas gan PTO ietvaros varētu tikt veiksmīgāk atrisināts. Elektriskajām iekārtām importa tarifs samazināsies no 12,8% līdz 5,7%, kokrūpniecības izstrādājumiem - no 15,4% līdz 8,6%, dzelzs un tērauda izstrādājumiem - no 14,7% līdz 8,9%, papīra izstrādājumiem - no 13,3% līdz 7,7%, farmācijas produktiem - no 8,6% līdz 4,4%, parfimērijas izstrādājumiem - no 10,4% līdz 5,7%.
Latvijas uzņēmumiem nozīmīga ir Krievijas apņemšanās vairākiem produktiem, jo īpaši apaļkokiem, ierobežot eksporta tarifus. Attiecībā uz priedes un egles skujkoku apaļkoku importu no Krievijas 1.septembrī darbu uzsāks Eiropas Savienības (ES) importa licencēšanas sistēma, kurā kokrūpniecības uzņēmumiem būs iespēja importēt izejmateriālus par pazeminātām Krievijas eksporta tarifu likmēm. Egles apaļkokiem Krievijas eksporta tarifs ir noteikts 13% apmērā, bet priedes apaļkokiem - 15% apmērā līdz šim piemēroto 25% vietā, bet ne mazāk kā 15 eiro (aptuveni desmit lati) par kubikmetru.
Sākot ar trešdienu Krievijai tirdzniecības tehniskais regulējums un sanitārie un fitosanitārie nosacījumi ir jāpiemēro, balstoties uz vispāratzītiem starptautiskajiem standartiem saskaņā ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas normām, un to neatbilstību gadījumos PTO dalībvalstis ir tiesīgas izmantot daudzpusējās sistēmas piedāvātās un visām dalībvalstīm juridiski saistošās strīdu risināšanas iespējas.
Krievija ir uzņēmusies saistības ar 2013. gada 1. jūliju atcelt diskriminējošās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu atšķirības starp importa, eksporta un iekšzemes pārvadājumiem, piemēram, tarifs uz un no Latvijas ostām salīdzinājumā ar savām ostām noteiktām precēm šobrīd pārsniedz pat 30%. Turklāt nākotnē Krievija nedrīkstēs atjaunot šādus diskriminējošus pasākumus.
Ņemot vērā Krievijas iestāšanos PTO, ar trešdienu atcelti kvantitatīvie ierobežojumi - kvotas noteiktiem Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumiem, kas līdz šim tika piemēroti importam ES dalībvalstīs saskaņā ar Krievijas un ES noslēgtajiem līgumiem.
Turpmāk Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumu importā piemēros iepriekšējās uzraudzības režīmu, kas paredz, ka, tāpat kā šo preču importam no jebkuras citas trešās valsts , izņemot Kazahstānu, piemēros iepriekšējās uzraudzības režīmu. Saskaņā ar to uzņēmumam pirms attiecīgo preču importa ir jāsaņem EM izsniegts uzraudzības dokuments.
EM uzsver, ka Latvija, ņemot vērā tās ģeogrāfisko stāvokli, ir bijusi viena no ES dalībvalstīm, kas aktīvi izmantoja noteiktās kvotas tērauda izstrādājumu importa kvantitatīvā režīma ietvaros. Līdz ar to kvantitatīvā režīma atcelšana būs nozīmīgs ieguvums vietējiem uzņēmumiem, jo tiks samazināts administratīvais slogs un laika patēriņš preču imports.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembra vidū pēc 18 gadu ilgušām pārrunām PTO ministru konferencē Ženēvā pieņemts gala lēmums par Krievijas uzņemšanu PTO. Pēc šī lēmuma Krievijai atlika ratificēt dokumentu paketi iestājai PTO. Krievija centās iekļūt PTO kopš 1993.gada. Vēl ilgāk – kopš 1987.gada - PTO centās nokļūt Alžīrija.
Latvija Krievijas iestājā PTO saskata iespēju audzēt savu eksportu uz kaimiņvalsti.