Tas atsaucas uz Zviedrijas telekanāla SVT žurnālista veiktu izmeklēšanu, kas atklāj, ka "TeliaSonera" ir samaksājusi šādu summu Gibraltārā reģistrētajai kompānijai "Takilant Ltd", lai iegūtu Uzbekistānā 3G licenci, frekvences un tālruņu numuru sērijas. Tomēr zviedru žurnālisti norāda, ka "Takilant" kontos neuzrādās maksājums, kas būtu veikts naudā vai akcijās.
""TeliaSonera" 2008.gadā samaksāja 2,2 miljardus zviedru kronu (182 miljonus latu) kādai jaunai sievietei no Uzbekistānas modes nama "Dom Stiļa" ("Stila nams"), kura ir Gulnaras Karimovas uzticības persona," norāda izmeklēšanas autori.
SVT demonstrētā filmā ar nosaukumu "Miljardiem vērtais "TeliaSonera" bizness ar diktatūru" tās autori stāsta, ka minētā naudas summa esot pārskaitīta uz "Takilant" kontu. Šīs kompānijas vadītāja ir tuva Gulnaras Karimovas paziņa 22 gadus vecā Gajanē Avakjana, kura ir arī "Dom Stiļa" direktore Taškentā.
"Takilant" arī minēta arī starp kompānijām, kas figurē izmeklēšanā par naudas atmazgāšanu, kas Šveicē sākta pret Uzbekistānas pilsoņiem, tostarp prezidenta Karimova radiniekiem. Jau vēstīts, ka Šveice šīs izmeklēšanas ietvaros bloķējusi banku kontus, kuros ir summas simtiem miljonu latu vērtībā.
Savukārt zviedru žurnālisti noskaidrojuši, ka šajā lietā viena no iesaistītajām personām ir Avakjana. Izmeklēšanu ir sākušas arī Zviedrijas tiesībsargājošās institūcijas, lai atrastu līdzekļus, kuri pārskaitīti uz Avakjanas kompānijas kontiem.
"TeliaSonera" ģenerāldirektors Larss Nībergs ceturtdien noliedza, ka telekomunikāciju grupas veiktā 3G licences iegāde būtu bijusi saistīta ar kukuļdošanu vai novedusi pie naudas atmazgāšanas. Viņš arī solīja atkāpties no amata, ja izmeklēšanā atklāsies, ka "TeliaSonera" Uzbekistānā veikusi nelikumīgas darbības, vēsta aģentūra "Reuters".
Nībergs arī sacījis, ka nezinot, kā "Takilant" ieguvusi 3G licenci.
"TeliaSonera" paziņoja, ka ir parakstījusi līgumu ar "Takilant" par 3G licencēm un telefonu numuriem Uzbekistānā apmaiņā pret 30 miljoniem ASV dolāru un 26% akciju Uzbekistānas mobilo sakaru operatorā "UCell", kuru "TeliaSonera" nopirka 2007.gadā.
"TeliaSonera" jau Zviedrijā saņēmuši plašu kritiku, ka tā nodrošina varas institūcijām Azerbaidžānā, Baltkrievijā un Uzbekistānā piekļuvi savam tīklam, lai tās varētu izsekot pret valdību noskaņotu aktīvistu darbības. "TeliaSonera" taisnojusies, ka šādi rīkojusies, ievērojot vietējos likumus.
"TeliaSonera" vietnē internetā sniegtā informācija, ka "UCell" Uzbekistānā ir otrs lielākais mobilo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs ar 31% tirgus daļu.
"TeliaSonera" izveidojās 2002.gada sākumā, apvienojoties Zviedrijas kompānijai "Telia" un Somijas "Sonera", un kļuva par lielāko telekomunikāciju koncernu Baltijas un Ziemeļvalstīs. Koncerns darbojas arī Turcijā, Krievijā un citās bijušās Padomju Savienības republikās.
Kompānijai "TeliaSonera" pieder 49% "Lattelecom" kapitāla daļu un 49% "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) kapitāla daļu. "TeliaSonera" arī pieder 100% akciju Igaunijas mobilajā operatorā LMT un telekomunikāciju koncernā "Eesti Telekom", kā arī 84,6% daļa Lietuvas telekomunikāciju uzņēmumā "Teo LT" un 100% akciju Lietuvas mobilo sakaru operatorā "Omnitel".
Pagājušā gada vasarā "TeliaSonera" paziņoja, ka joprojām ir gatava atpirkt no Latvijas valsts tai piederošās LMT un "Lattelecom" kapitāldaļas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!