Tiesa, Ķīnas ekonomikas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī atbilst analītiķu iepriekš prognozētajam. Salīdzinājumam šā gada otrajā ceturksnī valsts ekonomika pieauga par 7,6%, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn.
Ķīnas rūpnieciskās ražošanas apjomi, mazumtirdzniecības apgrozījums un investīciju līmenis šā gada trešajā ceturksnī gan nedaudz atpalika no iepriekš prognozētā līmeņa. Savukārt darba tirgus palika stabils un eksports septembrī pārsniedza prognozes.
Šā gada deviņos mēnešos IKP izaugsme sasniedza 7,7%, salīdzinot ar atbilstošu periodu pirms gada. Ķīnas valdība plāno, ka otrā lielākā pasaules ekonomika šogad pieaugs par 7,5%. Iepriekš Ķīnas oficiālās varas iestādes šogad prognozēja 8% IKP pieaugumu, taču vēlāk šī prognoze pazemināta par 0,5% procentpunktiem.
”Mums septembrī ir 7,7% izaugsme, kas ļaus sasniegt šā gada ekonomikas izaugsmes mērķi – 7,5%. Līdz ar to mēs esam pārliecināti, ka varēsim sasniegt 7,5% vai pat to pārsniegt,” preses konferencē norādījis Ķīnas Statistikas biroja pārstāvis.
Iepriekš Ķīnas tautsaimniecības pieaugums gada griezumā bija mērāms ar divciparu skaitli, kas ļāva šīs valsts ekonomikai kļūt par otro lielāko ekonomiku aiz ASV. Ķīnas ekonomikas izaugsmi bremzē eirozonas parādu krīze, ne īpaši spīdošā situācija ASV ekonomikā ir ietekmējusi Ķīnas eksportu uz ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!