Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" otrdien paziņoja, ka 7.decembrī sāks būvēt Ukrainu apejošo gāzesvadu "South Stream" ("Dienvidu plūsma").
"Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers otrdien ar Slovēniju parakstīja lēmumu par investīcijām "South Stream" un informēja, ka 15.novembrī līdzīgs dokuments tiks parakstīts ar Bulgāriju, kas ir vienīgā tranzītvalsts, kurai atlicis apstiprināt šo projektu.
"Mēs plānojam parakstīt galīgo investīciju lēmumu jūras sekcijā 14.novembrī un darījumu ar Bulgāriju – 15.novembrī. Būvniecība sāksies 7.decembrī," viņš teica.
Pērnā gada nogalē pēc toreizējā Krievijas premjerministra Vladimira Putina prasības Millers uzdeva sākt "South Stream" būvniecību jau 2012.gadā, nevis 2013.gadā, kā bija plānots sākotnēji. Gāzes transportēšanu šajā cauruļvadā paredzēts sākt 2015.gadā.
"South Stream" ir Krievijai nozīmīgs stratēģisks projekts, kas ļaus sūknēt dabasgāzi uz Eiropas Savienību (ES), šķērsojot Melno jūru un Balkānu valstis, neizmantojot Ukrainas gāzes tranzīta tīklu. Cauruļvads šķērsos Bulgārijas, Serbijas, Ungārijas, Slovēnijas un Austrijas teritoriju.
Pašlaik lielāko daļu gāzes Eiropai piegādā caur Ukrainu, ar kuru Maskavai pēdējos gados ir saspīlētas politiskās attiecības. To dēļ 2009.gada janvārī Krievijas un Ukrainas domstarpību dēļ uz laiku pārtrūka gāzes piegādes ES patērētājiem.
Vairāki eksperti uzskata, ka "South Stream" ir politisks projekts, kura nolūks ir palielināt Krievijas klātbūtni ES. Pastāv bažas par šā projekta ekonomisko lietderīgumu tā lielo izmaksu dēļ. Projekta sākotnējie dalībnieki ir "Gazprom" un Itālijas energofirma ENI. Pērnruden tiem oficiāli pievienojās Vācijas kompānijas "Wintershall" un Francijas uzņēmuma EDF izveidots konsorcijs.
"South Stream" konkurents ir gāzesvads "Nabucco", kurš iecerēts kā alternatīvs gāzes piegāžu ceļš, lai samazinātu ES valstu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Pagājušā gada pavasarī kļuva zināms, ka "Nabucco" sāks darboties tikai 2017.gadā – divus gadus vēlāk, nekā bija paredzēts iepriekš.
Plānots, ka šis Krieviju apejošais 3300 kilometru garais cauruļvads šķērsos Turcijas, Bulgārijas, Rumānijas un Ungārijas teritorijas un gāzes centram Austrijā gadā piegādās vairāk nekā 30 miljardus kubikmetru gāzes no Kaspijas jūras valstīm. Cauruļvada izmaksas tiek lēstas aptuveni 7,9 miljardi eiro (5,6 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
