Itālijas premjerministrs Mario Monti sestdien paziņoja, ka viņa pilnvaru pirmajā gadā Itālijā veiktie stingrie taupības pasākumi bija pamatoti un bez tiem būtu sašķēlusies vai sabrukusi visa eiro zona.
"Iespējams tagad bez [Itālijas] valdības veiktajiem taupības pasākumiem eiro zonas vairs nebūtu," teikts Monti biroja izplatītajā 17 lappuses garajā ziņojumā par viņa pirmo gadu parādu māktās Itālijas valdības vadītāja amatā.
"Vai arī tā būtu ģeogrāfiski ievērojami mazāka, ja Itālija kopīgi nebūtu izdarījusi to, ko daudzi republikas vēsturē nebija spējīgi paveikt," piebilsts paziņojumā.
"Valdība radās ārkārtas situācijā un tai bija jāpieņem dramatisks lēmums: ļaut valstij nogrimt vai izkļūt no purva," par valdības sākumu pērn novembrī atgādināts paziņojumā.
Tajā klāstīts, ka valdības veiktie taupības pasākumi mazināja Itālijas aizdevumu procentu likmes un atjaunoja tirgu uzticību eiro zonas trešajai lielākajai ekonomikai.
Monti, kura popularitāti iedragājuši taupības pasākumi un strukturālās reformas, kuras kritiķi vaino par ekonomikas izaugsmes kavēšanu, ziņojumā par pirmo gadu premjera amatā atzina, ka valdība varētu būt darījusi arī vairāk, jo īpaši valsts nabadzīgāko iedzīvotāju labā.
"Skaidrs, ka būtu bijis nepieciešams darīt vēl vairāk un iespējams ir pieļautas arī dažas kļūdas. Daudz vairāk varētu būt darīts vislielākajās grūtībās nonākušo iedzīvotāju slāņu labā," lasāms ziņojumā.
Itālijas ekonomikas lejupslīde sākās pagājušā gada nogalē un bezdarba līmenis valstī, jo īpaši jauniešu vidū, ir pastāvīgi pieaudzis, izraisot plašus protestus.
Tomēr kopš Monti stāšanās amatā Itālija ir atjaunojusi uzticību valstij un, kā norādīts ziņojumā, atkal ir aktīvs Eiropas Savienības (ES) partneris, "galvenais varonis stratēģisku un operatīvu lēmumu pieņemšanā".
Pie partijām nepiederošais 69 gadus vecais ekonomists Monti pērn novembrī sāka vadīt tehnokrātisku valdību , kurai līdz parlamenta vēlēšanām 2013.gada aprīlī, jāīsteno sāpīgas ekonomikas reformas. Monti pie varas nāca pēc iepriekšējā premjerministra Silvio Berluskoni demisijas, īsteno strukturālās reformas, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, bet ir publiski paziņojis, ka neplāno pēc valdības pilnvaru termiņa beigām palikt politikā.
Monti bija Bokoni Universitātes, kas ir viena no pazīstamākajām Itālijas privātajām augstskolām, prezidents kopš 1994.gada. Pēc kļūšanas par premjeru viņš atteicās no šī amata, lai gan viņa pilnvaru termiņš oficiāli beidzas 2014.gadā. Viņš paudis pārliecībum, ka nākamgad atgriezīsies Milānas Bokoni Universitātes prezidenta amatā.
No 1995. līdz 1999.gadam Monti bija ES iekšējā tirgus komisārs, bet no 1999. līdz 2004.gadam - ES konkurences komisārs. Kopš 2009.gada Monti darbojas tā dēvētajā pārdomu grupā par ES nākotni, kuras vicepriekšsēdētāja ir Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Pērn 9. novembrī Itālijas prezidents Džordžo Napolitano iecēla Monti par Itālijas senatoru uz mūžu, bet 16.novembrī Itālijas parlaments apstiprināja viņa tehnokrātisko valdību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
