Arī Spānija plāno piešķirt uzturēšanās atļaujas tiem ārvalstu investoriem, kuri iegādāsies mājokli dārgāku par 160 000 eiro (112 000 latu). Plānots, ka tas palīdzēšot uzlabot stagnējošo nekustamā īpašuma tirgu un pārdot simtiem tūkstošu māju, kuras pagaidām stāv nepārdotas, ziņo "vestifinance.ru".
Spānijas tirdzniecības sekretārs Haime Garsija Legas paziņojis, ka šis piedāvājums galvenokārt domāts Krievijas un Ķīnas investoriem, kuri nav ES rezidenti un tāpēc saskaras ar dažādām grūtībām īpašumu iegādē. Viņš norādījis, ka Spānija sekos to valstu piemēram, kuras šādi cenšas stimulēt nekustamā īpašuma sektoru.
Parasti ne ES valstu pilsoņiem Spānija nodrošina uzturēšanās vīzas 90 dienām. Savukārt iecerētā uzturēšanās atļauja nekustamo īpašumu pircējiem būs spēkā daudz ilgāku laiku, tomēr arī tai būšot zināmi ierobežojumi. Konkrēts lēmums vēl neesot pieņemts. Izlemts gan, ka īpašuma pircējam nepiedāvās darba atļaujas Spānijā.
Šis piedāvājums Spānijas parlamentā tiks apspriests tuvākajās dienās. Pirms tam premjers Marjano Rahojs gan norādījis, ka pagaidām gala lēmuma vēl nav un Spānijai ir svarīgi saglabāt arī nepārdotās mājas.
Pēc oficiālajiem datiem patlaban Spānijā ir aptuveni 700 000 nepārdotu mājokļu - sekas nekustamā īpašuma bumam, kurš beidzās 2008.gadā. Plīsušais nekustamā īpašuma tirgus burbulis nopietni iedragāja arī būvniecības sektoru un noveda pie liela apjoma "slikto kredītu" valsts bankās.
Jau ziņots, Spānija vasarā oficiāli lūdza starptautisko aizdevumu. Savukārt eirozonas finanšu ministri nolēma piešķirt aizdevumu līdz pat 100 miljardiem eiro (70,3 miljardiem latu) Spānijas valdībai, lai tā palīdzētu valstī strādājošajām bankām, kuru darbību negatīvi ietekmē tā dēvētie sliktie kredīti pēc nekustamo īpašumu burbuļa pārsprāgšanas.
Latvija uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret īpašuma iegādi vai investīcijām uzņēmuma kapitālā pēc plašām diskusijām sabiedrībā atļāva 2010.gadā. Kopējais investīciju apjoms, ko Latvijai nesušas izmaiņas Imigrācijas likumā, ar kurām ārpus ES dzīvojošie var saņemt uzturēšanās atļauju pret ieguldījumu uzņēmumos, bankās vai nekustamajā īpašumā, no pērnā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam sasniedz 88,3 miljonus latu. Tas ir 2,3 reizes vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina otrdien valdībā izskatītais ziņojums.
Kopumā no 2010.gada 1.jūlija uzturēšanas atļaujas pieprasīja 3869 personas, tajā skaitā – 1843 investori un 2026 investoru ģimenes locekļi. Savukārt kopējais investīciju apjoms šajā laikā ir 220 492 144 lati. No tiem lielākā daļa nonākusi nekustamo īpašumu segmentā – 171,26 miljoni latu. Kredītiestādēs ieguldīti 43,3 miljoni latu, bet kapitālsabiedrībās – 5,9 miljoni latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!