Kritušie lidoņi: 65 krīzes paņemtās Eiropas aviokompānijas  (42)

Pēc ilgām sarunām "SAS" vadība panāca arodbiedrību piekrišanu algu un darbavietu samazināšanai, kas ir nepieciešams, lai uzņēmums no Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas valstu kasēm saņemtu aizdevumu 518 miljonu ASV dolāru (282 miljoni latu) apmērā.

SAS plāno samazināt strādājošo skaitu no 15 000 līdz 9000, bet algas samazināt par līdz pat 17% no pašreizējā līmeņa. Līdzīgas strukturālās pārmaiņas pārdzīvojušas lielākā daļa Eiropas aviosabiedrību, tostarp, zināmā mērā, arī Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic", kuru "stutē" valsts finanšu injekcijas.

Tomēr lielas daļas Eiropas aviosabiedrību gaisa kuģi 2008. gada krīzes dēļ ir beiguši kursēt pa mūsu planētas debesīm. Pie tam šajā apskatā nav minētas tās kompānijas, kuras zaudējušas lidošanas licences vai arī izzudušas, jo pārpirktas vai iekļautas citās kompānijās.

Krīzē zaudētās Eiropas aviokompānijas:

"Fly LAL":

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lielākais reģionālais konkurents labu laiku bija Lietuvas nacionālā aviokompānija "Fly LAL" (attēlā). Tieši cenu kari ar "airBaltic" kaimiņu lielāko aviācijas flagmani nokausēja, un 2008. gadā kompānija ziņoja, ka tās parādi sasniedz 26,1 miljonus eiro.

Lai glābtu situāciju, kompānijas vadība piedāvāja Lietuvas valdībai iegādāties 51% uzņēmuma akciju par simbolisku cenu - 1 litu un garantētu aizdevumu, taču valdība atteicās. Vēlāk 100% "Fly LAL" akcijas tika piedāvātas kādam privātam Šveicē dibinātam uzņēmumam, taču arī šis darījums nenotika.

2009. gada 17. janvārī kompānija paziņoja par darbības pārtraukšanu. Vēl 23. janvārī tika izteikts atkārtots piedāvājums valdībai investēt uzņēmumā, taču tās atbilde palika nemainīga. Aviosabiedrības bankrots samazināja Viļņas pasažieru skaitu par 43%, bet sasniedzamo galapunktu skaitu no 28 uz 14.

"Star1 Airlines":

"Star Team Group" kompānijai piederošā čarterkompānija "Star1 Airlines" arī nespēja izturēt krīzes izraisīto pieprasījuma kritumu, kā rezultātā 2010. gada nogalē tā paziņoja par darbības pārtraukšanu. Vienlaikus bankrotēja arī grupai piederošais tūroperators "Star1 Holidays"

"Livingston Energy Flight":

Itālijas avio industrija dižķibeles laikā cieta visai ievērojami. Finansiālu grūtību dēļ 2010. gada nogalē lidojumus pārtrauca nelielā Itālijas kompānija "Livingston Energy Flight". Tā aptuveni septiņus gadus piedāvāja lidojumus starp Itālijas lielākajām pilsētām, kā arī ceļojumus uz Karību jūras, Centrālās un Dienvidamerikas, Āfrikas un Indijas okeāna salu valstīm.

"Windjet":

Līdz ar vairākām mazām aviokompānijām smagu piezemēšanos un bankrotu pavisam nesen pieredzēja arī Itālijas ceturtais lielākais pārvadātājs "Windjet".

Kompānija piedāvāja gan regulāros maršrutus, gan čartera lidojumus uz 26 dažādiem galapunktiem. To 2003. gadā Sicīlijā dibināja vietējā futbola kluba "Calcio Catania" īpašnieks Antonino Pulvirenti. Viņš izmantoja situāciju, kad nupat bija bankrotējis salas līdz tam dominējošais aviopārvadātājs "Air Sicilia".

Jau 2010. gadā "Windjet" sāka izjust krīzes sekas un uzsāka sarunas ar Itālijas lielāko gaisa pārvadātāju "Alitalia", ka tas kompāniju varētu pārņemt. Sarunas beidzās bez rezultātiem. Sicīlijas uzņēmums vēl gandrīz divus gadus centās meklēt dažādus risinājumus līdz darbību apturēja.

"Alitalia":

Arī pati "Alitalia", būdama Itālijas lielākā aviopārvadājumu piedāvātāja, izjuta straujo degvielas cenu kāpumu un pieprasījuma kritumu. Lielais pārvadātājs regulārus zaudējumus bija cietis jau sen. No 1998. gada līdz 2008. gadam dažādas organizācijas, bet galvenokārt Itālijas valdība tajā bija ieguldījušas gandrīz 5 miljardus eiro, taču turpmāku finanšu injekciju tajā liedza Eiropas Savienība.

2008. gada augustā kompānija bankrotēja, bet jau tā paša gada beigās investoru konsorcijs "Compagnia Aerea Italiana" par nedaudz vairāk kā vienu miljardu eiro iegādājās pārvadātāja zīmolu un dažādus aktīvus. 2009. gada janvārī kompānija atsāka darbu, turklāt tika apvienota ar aviopārvadātāju "Air One".

"Hellas Jet"

Eiropas krīzes padziļināšanās lielākais grēkāzis Grieķija avio industrijas lejupslīdi vismaz pagaidām gandrīz nav izjutis. Šajā valstī bankrotu pieteikusi tikai salīdzinoši nelielā Grieķijas čarterlidojumu kompānija "Hellas Jet".

Atēnu starptautiskajā lidostā bāzētais aviopārvadātājs darbību pārtrauca 2010. gadā, saskaroties ar pirmajām finanšu grūtībām. Tas nespēja laikā samaksāt par saņemtajām lidmašīnām, un tās tika nodotas atpakaļ piegādātājiem.

"Eurocypria Airlines":

Kipras aviopārvadātājs "Eurocypria Airlines" savulaik nonāca valsts īpašumā kā veiksmīgs čarterlidojumu operators, kura mātes kompānija kopumā gan cieta zaudējumus. Lai saglabātu vismaz šo atzaru, 2006. gadā biznesā iesaistījās Kipras valdība un kompāniju nopirka.

2010. gadā, saskaroties ar finanšu problēmām, pastāvēja cerība to glābt no bankrota, valstij ieguldot tajā papildus līdzekļus, pret ko iebilda otra valsts aviokompānija "Cyprus Airways". Tā norādīja, ka tādā gadījumā bankrotēs abas. Lai gan sākotnēji valdība apstiprināja glābšanas plānu, tas netika īstenots. Tāpat vēlāk tika apstiprināts plāns apvienot abas kompānijas, taču redzot, cik daudz līdzekļu prasīs "Cyprus Airways" glābšana vien, arī šis plāns pazuda no dienaskārtības.

Emocionāli nacionālās lidsabiedrības zaudēšana sabiedrībā tika uztverta smagi, jo, pretēji otrai nacionālajai kompānijai, tajā bija pirmklasīgs serviss, pieejamas cenas un ērti lidojumu galapunkti, uz kuriem tiešie lidojumi no salas vairs nav pieejami.

"Cyprus Turkish Airlines"

Arī salas turku pārvaldītajā daļā pēc ekonomiskās krīzes ir samazinājies aviopārvadātāju skaits. Kompānija "Cyprus Turkish Airlines" tika izveidota jau 1974. gadā jeb vienā gadā ar Turcijas armijas invāziju un Ziemeļkipras okupāciju, taču valsts aviokompāniju 2005. gadā pārdeva, un dižķibeles laikā tā nesaņēma nepieciešamo atbalstu, lai izdzīvotu.

"Cyprus Turkish Airlines" līdz pat 2010. gada vidum bija galvenais aviopakalpojumu sniedzējs Kipras turku daļā. Ekskluzivitāte tomēr sevi neattaisnoja un kompānija nonāca 100 miljonu ASV dolāru lielās parādsaistībās. Bija mēģinājumi to pārdot, taču sarunu rezultātā kā izdevīgākais ceļš tika saskatīta kompānijas bankrota procedūras uzsākšana.

Daudz smagāk krīze skārusi Spānijas aviosabiedrības. Šajā valstī avio industrija vienmēr bijusi augsti attīstīta ļoti nozīmīgās tūrisma nozares dēļ. Samazinoties pasaules iedzīvotāju, galvenokārt eiropiešu rocībai, arī tūrisma un līdz ar to aviācijas nozare no tā ievērojami cieta.

"Spanair":

Starp aptuveni desmit aviokompānijām, kuras kopš 2008. gada bija spiestas pārtraukt savu darbību, ir arī Katalonijas galvenais un viens no Spānijas lielākajiem nozares pārstāvjiem "Spanair". Salīdzinoši lielā lidmašīnu flote nodrošināja lidojumus uz gandrīz visām Eiropas, kā arī Rietumāfrikas valstīm.

Kompānija ar finanšu grūtībām saskārās jau 2009. gadā, kā rezultātā viens no tās lielākajiem pastarpinātajiem īpašniekiem - autonomās Katalonijas reģions - 2011. gada sākumā tai garantēja 10,5 miljonus eiro lielu aizdevumu. Lai gan tika veiktas ievērojamas strukturālās pārmaiņas un uzlabojās peļņas rādītāji, tika meklēti vēl papildus investori. Šā gada 27. janvārī, kad vienīgais potenciālais interesents "Qatar Airways" sarunas pārtrauca, kompānija momentāni pārtrauca savu darbību.

Tās bankrots mazākuma akcionāram, skandināvu lidsabiedrībai "SAS", kam piederēja gandrīz 20% "Spanair" akcijas, lika norakstīt aptuveni 251 miljonu ASV dolāru.

"Quantum Air":

No "Spanair" bankrota cieta arī citi. Piemēram, nelielā "Quantum Air" paralēli savu iekšzemes maršrutu apkalpošanai un čarterlidojumu nodrošināšanai, izīrēja savas lidmašīnas un apkalpi "Spanair" vajadzībām. Līdz ar spāņu milža problēmām, arī "Quantum Air" vairs nespēja segt savus izdevumus. 2010. gada sākumā kompāniju likvidēja.

"LagunAir":

Līdzīgs liktenis piemeklēja iekšzemes operatoru "LagunAir", kurš ar tiešajiem reisiem savienoja Spānijas Vidusjūras salas un valsts lielākās pilsētas.

"Futura International Airways"

Tūrisma apjomu kritums ietekmēja arī Vidusjūras Maljorkas salā bāzēto "Futura International Airways". Aviopārvadātāja lielā lidmašīnu flote un atkarība no tūroperatoriem to jau 2008. gada nogalē piespieda pārtraukt lidojumus. Tā rezultātā tūkstošiem pasažieru bija "ieslodzīti" visdažādākajās Spānijas lidostās, gaidot savu nokļūšanu mājās.

"LTE International Airways":

"Hola Airlines":

Bankrotu piedzīvoja vēl divas Palmas lidostā bāzētas kompānijas "LTE International Airways" un "Hola Airlines". Kamēr viena galvenokārt savienoja Bulgāriju, Spāniju un Kanāriju salas, otra piedāvāja čarterlidojumus no Eiropas lielajām pilsētām uz Spānijas Vidusjūras piekrastes kūrortiem.

"Islas Airways":

Līdzīgu likteni tikai pirms mēneša piedzīvoja arī Spānijai piederošajās Kanāriju salās bāzētā "Islas Airways".

"Air Comet":

Krīze nesagatavotu pārsteidza arī "Air Comet" vadību, kura ne tikai bija līzingā paņēmusi četras jaunas lidmašīnas "Airbus A330-200", bet arī pasūtījusi vēl 74 dažādas lidmašīnas. Kompānija bija veiksmīgi uzsākusi lidojumus starp Madridi un 13 galapunktiem Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs.

Par spīti lielajiem plāniem, tai nācās paziņot par bankrotu, kad tiesa pēc "Air Comet" kreditora, vācu bankas "HSH" prasības, liedza tai izmantot līzingā paņemtās lidmašīnas, kā arī tirgot jaunas biļetes.

"Dubrovnik Airline Limited":

Tūrisma nozares straujā attīstība 2004. gadā iedrošināja Horvātijas kuģu transporta pakalpojumu sniedzēju "Atlantska Plovidba" pievērsties arī aviācijas nozarei. Tā radītā kompānija "Dubrovnik Airline Limited" ātri iemantoja popularitāti, piedāvājot Eiropas Savienības valstu un Izraēlas iedzīvotājiem čarterlidojumus uz Horvātiju.

Līdz ar pasaulē augošo ekonomisko nestabilitāti, kompānija 2009. gadu beidza ar zaudējumiem, kuri nākamajos atskaites periodos turpināja tikai pieaugt. 2011. gada nogalē aviācijas uzņēmuma vadība nolēma darbību pārtraukt.

"Albanian Airlines MAK"

Albānijas galvaspilsētā Tirānā bāzētā "Albanian Airlines MAK" pēc krīzes sākuma vairākkārt mainīja savus īpašniekus līdz tās lielākā daļa akciju nonāca Azerbaidžānas investoru rokās. Līdz ar jauniem īpašniekiem, kompānijā ieplūda jaunas investīcijas un plāni paredzēja ievērojami palielināt lidmašīnu floti un ceļojumu mērķu skaitu.

Plāni gan tika iesaldēti, redzot, ka kompānija nesāk pelnīt, bet tā vietā turpina prasīt ieguldījumus. Tās darbība tika pārtraukta, kad "Slovenian Air" pieprasīja atgriezt tās izīrētos divus "Boeing 737" un vienu "Boeing 757"

"Malév Hungarian Airlines":

Viena no vecākajām nacionālajām aviokompānijām, kuru nebūtībā aizslaucījušas ekonomiskās problēmas ir "Malév Hungarian Airlines". Lai gan dibināta turpat desmit gadus agrāk, pasažieru pārvadājumus kompānija sāka sniegt 1956. gada 25. novembrī.

Pēc aviosabiedrības bankrota šā gada sākumā kļuva skaidrs, ka valsts augstākajām amatpersonām jau sen bija zināma patiesā avio industrijas spēlētāja finanšu situācija, kā arī bija izstrādāts savlaicīgs plāns problēmu gadījumā. Tas gan netika ieviests, kā rezultātā darbu zaudēja ap 10 000 cilvēku.

"Malev" no 2009. gada līdz 2011. gadam vadīja patreizējais "airBaltic" vadītājs Martins Gauss. Uzņēmumu viņš pusgadu pirms tā bankrota pameta, jo nebijis apmierināts ar algas samazināšanu atbilstoši taupības pasākumiem.

Ungārija kopš krīzes sākuma zaudējusi arī kādu daudz mazāku nozares spēlētāju - "ABC Air Hungary".

"Air Finland":

Somijas "Air Finland" pastāvēja vien desmit gadus. Salīdzinoši ar somu nacionālo lidsabiedrību "Finnair", kompānija piedāvāja vien sešu galapunktu apkalpošanu. Tās galvenā nodarbošanās un arī iemesls, kāpēc kompānija nespēja pārdzīvot ekonomiskās grūtības, bija tās atkarība no lidmašīnu īrētājiem. Zūdot interesei par iespēju gaisa kuģus īrēt, pazuda arī "Air Finland" uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi.

"Coast Air":

Vietējās nozīmes lidsabiedrības pēdējos gados izčabējušas ne tikai augstā bezdarba mocītajos Eiropas dienvidos, bet pat Norvēģijā. "Coast Air" bija viena no retajām vietējām kompānijām, kas praktiski savienoja visas valsts Rietumu krasta pilsētas.

Reiz Norvēģijas ceturtā lielākā kompānija vairs nepastāv jau četrus gadus. Uzreiz pēc tās bankrota radās problēmas mazajām lidostām, jo "Coast Air" vairākās no tām bija vienīgais regulārais klients.

"Icejet":

Arī mazajā Islandē šo gadu laikā pamanījies bankrotēt ekskluzīvais privāto lidojumu piedāvātājs. "Icejet" klientiem piedāvāja trīs dažādu biznesa klases reaktīvo lidmašīnu pakalpojumus. Līdz ar pieprasījuma zudumu, aviokompānija 2010. gada vasaras izskaņā pieteica bankrotu.

Skandināvijas valstī, kas izmēra ziņā daudz neatšķiras no Latvijas, četru gadu laikā finansiālu grūtību dēļ darbu pārtraukuši divi ilggadēji aviopārvadātāji. Pirmais no tiem - "Sterling Airlines" - bankrotēja jau 2008. gada beigās pēc Islandes krīzes, kas smagi skāra tā investorus. Vēlāk tam sekoja arī "Cimber Sterling" (Iepriekš "Cimber Air"), kas iepriekš bija pārpircis daļu no pirmās kompānijas aktīviem.

"Sterling Airlines":

"Sterling Airlines" bija dāņu zemo cenu aviosabiedrība, kuru tās īpašnieki pat savulaik apsvēra apvienot ar "Easy Jet". Kompānija reiz jau piedzīvoja bankrotu, kad nespēja izturēt 1993. gada ekonomiskās pārmaiņas. Tā jau tajā pašā gadā tika reanimēta un kopš tā laika stabili un regulāri palielināja savu floti.

"Cimber Sterling":

Pēc "Sterling Airways" bankrota daļu tās aktīvu, tostarp uzņēmuma zīmolu, iegādājās "Cimber Air". To gan neinteresēja lidmašīnu iespējamā pārpirkšana, tāpat kompānija neuzņēmās aptuveni 1600 atlaisto darbinieku pieņemšanu darbā.

Vēlāk kompānija pati nonāca finanšu grūtībās, taču tās šķietami atrisināja kāda ukraiņu miljardiera piesaiste 2011. gadā apmaiņā pret 70% "Cimber Sterling" akcijām. Tāpēc pilnīgi negaidīts daudziem bija 2012. gada 3. maija rīts, kad kompānija pēkšņi paziņoja par visu lidojumu atcelšanu un bankrota procedūras uzsākšanu.

Ekonomiskā krīze Zviedrijā skārusi ne tikai Skandināvu aviācijas flagmani "SAS", bet iemetusi bedrē arī vairākas mazākas aviosabiedrības.

"Skyways":

Zviedrijas lielākais bankrotējušais aviācijas nozares pārstāvis ir reģionālo un iekšējo lidojumu sniedzējs "Skyways".

Stokholmas Ārlandas lidostā bāzētajai kompānijai vēl īsi pirms bankrota bija visai pieklājīga lidmašīnu flote, kas sastāvēja no tās meitasuzņēmumu "Skyways Express AB" 23 lidmašīnām un "City Airline" 12 lidmašīnām. Kompānija pārņēma konkurējošo "City Airline" tikai gadu pirms bankrota pieteikšanas šā gada maija beigās.

Viena pēc otras īsā laikā nebūtībā aizgājušas arī divas nelielas zviedru čarter lidojumu kompānijas "Tor Air" un "Viking Airlines".

"Tor Air":

Pirmā no tām tika dibināta tikai 2008. gada pašās beigās, nodrošinot lidojumus no Gēteborgas pilsētas uz dažādiem ekskluzīviem tūristu galamērķiem Eiropas Dienvidos un Ziemeļāfrikā. "Tor Air" 2010. gada 25. aprīlī veica arī pirmo komercreisu no Londonas uz Bagdādi pēdējo 20 gadu laikā. Maršruts gan neieguva popularitāti.

"Viking Airlines":

Savukārt Stokholmā bāzētā čarterlidojumu kompānija "Viking Airlines" savus pakalpojumus sniedza Eiropas tūroperatoriem. To pieprasījuma krass samazinājums noveda pie kompānijas bankrota.

"Blue Line":

Francijā, kas ir viena no lielākajām Eiropas ekonomikām, bankrotu piedzīvojusi tikai viena neliela aviokompānija - "Blue Line". Nelielā kompānija piedāvāja ekskluzīvus luksusa klases privātos un čartera lidojumus.

Kompānijas pakalpojumus savulaik izmantoja pasaulslavenā grupa "U2", lai dotos tās pēdējā koncertturnejā "360°".

"Amsterdam Airlines":

Salīdzinoši viegli krīzi pārvarējusi arī Nīderlandes avio industrija. Tā 2011. gada beigās zaudēja tikai vienu, turklāt nelielu un jaunu čartera pakalpojumu piegādātāju "Amsterdam Airlines". Finansiālu problēmu dēļ tas pārtrauca darbību jau 2011. gada oktobra beigās, bet jau pēc mēneša paziņoja par bankrotu.

"Blue Wings":

Diseldorfas lidostā bāzētā čarter lidojumu kompānija "Blue Wings" ar finansiālām grūtībām cīnījās jau ilgstoši. Sākotnēji tā līzingā iegādājās lietotas lidmašīnas, kuru krāsojumam pielāgoja savu logo, lai tās nebūtu jāpārkrāso.

Gadu pēc krīzes sākuma - 2009. gada martā - atbildīgās iestādes atņēma lidošanas licenci, baidoties par kompānijas maksātnespēju. Uzticība gan tika atgūta, slēdzot sadarbības līgumu ar kādu elitāru Saūda Arābijas kompāniju. Tāpat kompānija sniedza pakalpojumus "Iraqi Airways" taču tas nepalīdzēja izvairīties no bankrota.

"Cirrus Airlines":

Vācijas aviācijas smagsvara "Team Lufthansa" franšīzes turētāja "Cirrus Airlines" lielākoties izpildīja "Lufthansa" un tās Šveices atzara "Swiss International Air Lines" ikdienas maršrutus un čartera lidojumus.

"Hamburg International":

Hamburgā bāzētā "Hamburg International" bija neatkarīga aviācijas pakalpojumu sniedzēja. Tā Eiropas tūroperatoriem piedāvāja plānotus un neplānotus čarterlidojumus. Tāpat vienu tās lidmašīnu ar visu apkalpi kompānija izīrēja jaunajai "Kosova Airlines".

Arī Vācijas kaimiņos esošajā Šveicē avio industrijas mazākie un pārmaiņām nesagatavotākie pārstāvji kopš krīzes sākuma izjūt gan pirktspējas kritumu, gan degvielas cenu celšanos. Līdz šim Eiropas debesis ir pametuši divi nozares spēlētāji no Šveices:

"Hello AG"

"Swiss Private Aviation"

Čarterlidojumu sniedzējs "Hello" galvenokārt piedāvāja brīvdienu ceļojumus uz Vidusjūras piekrastes kūrortiem.

Savukārt Cīrihes Starptautiskajā lidostā bāzētais "Swiss Private Aviation" ir daļa no "Swiss International Air", kura pēc nepieciešamības nodrošina ekskluzīvus, kā arī privātus lidojumus. Patlaban uzņēmums atšķirībā no gandrīz visiem citiem šajā sarakstā esošajiem gan nav likvidēts, jo tā mātes uzņēmums nākotnē plāno tā pakalpojumus atjaunot.

Lai gan Polija krīzi pārdzīvoja pat pārsteidzoši labi galvenokārt tās lielā iekšējā tirgus un strauji augošā mazo uzņēmēju slāņa dēļ, vairākas Polijas lidsabiedrības iekļuva visai nopietnās finanšu problēmās.

"OLT Express Poland":

Varšavā bāzētā "OLT Express Poland", kas sākotnēji bija pazīstama arī kā "Yes Airways", lidojumus uzsāka vien pagājušajā gadā. Pērn rudenī tā iegādājās arī aviokompāniju Vācijā, kas vēlāk kļuva par "OLT Express Germany".

Vēl šā gada sākumā uzņēmums ieguva jauno zīmolu un tika izskatīta iespēja iegādāties vācu aviosabiedrību "Contact Air". Drīz pēc paziņojuma par šādu attīstības pavērsienu izskanēja informācija par kompānijas nespēju samaksāt piegādātājiem. Darījums tika atcelts, un uzņēmums uzsāka bankrota procedūru.

"White Eagle Aviation":

Cita nebūtībā pazudusī poļu kompānija ir "White Eagle Aviation". Tā ar četru lidmašīnu lielo floti sniedza gan kravas, gan pasažieru , gan čartera pakalpojumus. Tās nākotnes mērķi paredzēja attīstīt tieši čartera pakalpojumu atzaru, taču plāni palika nerealizēti. Finanšu neskaidrību dēļ 2010. gadā aviosabiedrībai tika atņemta lidošanas licence un lidojumi atcelti.

"Seagle Air":

Slovāku aviokompānija "Seagle Air" bāzējās Bratislavā un Prāgā, taču nenodrošināja konkrētu lidojumu grafiku. Tā vietā tās lidmašīnas tik piedāvātas privātiem, čartera un kravas lidojumiem atkarībā no klientu vajadzībām. Lielāko noslogojumu veidoja čarterlidojumi, kas savukārt līdz ar visas tūrisma nozares lejupslīdi noteica arī kompānijas bankrota iestāšanos.

"SkyEurope"

Slovākijas galvaspilsētā bāzētā vidējā izmēra sabiedrība "SkyEurope" tika veidota kā Centrāleiropas lēto cenu aviokompānija. Tā veica nelielus noteiktu maršrutu pārlidojumus un tuva attāluma čarterlidojumus.

2009. gada vidū kompānijai bija aptuveni 25 miljonu eiro liels parāds, kā arī pieprasījums atgriezt līzinga kompānijai tās rīcībā esošās sešas "Boeing" lidmašīnas, bet augustā atlikušajām kompānijas lidmašīnām tika liegts nosēsties Vīnes lidostā nesamaksāto nodevu dēļ. Sākotnēji tika paziņots, ka parādi tiks pārstrukturēti, taču pēc nepilna mēneša uzņēmums jau bija beidzis pastāvēt.

Līdzīgi kā Spānijā, arī Lielbritānijā tūrisma nozares sabrukums sev līdzi parāva vairākus čarteru lidojumu piedāvātājus. Lielākie no tiem bija "Astraeus Airlines" un "XL Airways UK" ar attiecīgi 9 un 18 lidmašīnu lielām flotēm.

"Astraeus Airlines":

Viens no galvenajiem "Astraeus Airlines" ienākumu avotiem bija lidmašīnu un apkalpes iznomāšana visā pasaulē. Pieprasījuma trūkums un regulāras tehniskas ķibeles noveda pie kompānijas vadības paziņojuma par tās aviosabiedrības darbības pārtraukšanu.

"XL Airways UK":

"XL Airways UK" bija britu mēģinājums konkurēt ar īru "Ryanair" zemo cenu segmentā. Atšķirībā no kaimiņu konkurenta, Lielbritānijā bāzētā kompānija galvenokārt no Londonas, Mančesteras un Glazgovas piedāvāja lidot nevis uz citām Eiropas lielpilsētām, bet uz klasiskajām kūrortu vietām galvenokārt Eiropas Dienvidos un Ziemeļāfrikā.

"Flyglobespan":

"Zoom Airlines Limited":

Aviokompānija "Flyglobespan" un "Zoom Airlines Limited"ir vēl divi līdz galam neizdevušies mēģinājumi iespraukties zemo cenu aviopārvadājumu lauciņā. Atšķirībā no konkurentiem, šie pārvadātāji piedāvāja īpaši garus pārlidojumus. "Flyglobespan" piedāvāja doties uz Ziemeļameriku, Ziemeļu un Dienvidāfrikas valstīm, bet "Zoom Airlines Limited" uz Karību jūras valstīm, Bermudu salām, Ziemeļameriku un atsevišķiem Āzijas galapunktiem.

"Air Southwest"

"Flightline"

"EuroManx"

Cilvēku turības sarukšana ietekmējusi arī valsts iekšējos pārlidojumus, Britānijas iedzīvotājiem lidmašīnas vietā izvēloties kuģu, auto un vilcienu pakalpojumus. Šā iemesla dēļ bankrotējušas valsts Dienvidaustrumos bāzētās "Air Southwest" un "Flightline", kā arī Menas salas "EuroManx".

"Silverjet"

Cietušas ir ne tikai tās aviokompānijas, kuru ienākumus veido vidējā slāņa pasažieri, bet arī luksusa pakalpojumu piedāvātājs "Silverjet". Kompānija piedāvāja tikai biznesa un luksusa klases lidojumus starp Londonu, Ņujorku un Dubaiju.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka kompānijas darbību izdosies atjaunot, investori tomēr zaudēja interesi un jau 2008. gada jūnijā tika atlaisti visi uzņēmuma darbinieki.

"Gomelavia"

Krīze izputinājusi pat mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas valdības pārvaldīto aviokompāniju "Gomelavia". Nelielā vietējā un reģionālā mēroga aviokompānija veica gan plānotos lidojumus, gan atsevišķus čarterreisus. Tā savulaik piedāvājusi arī helikopteru pakalpojumus.

Pirms valsts kompānijas slēgšanas, tajā bija palikuši vien trīs "Antonov An-24s" lidaparāti, kas nodrošināja satiksmi starp Minsku, Kaļiņingradu un Maskavu.

Oficiālajā paziņojumā minēts, ka valdība izlēmusi šo uzņēmumu slēgt, lai taupītu resursus, turklāt lidmašīnu noslogojums ziemas mēnešos bijis ārkārtīgi mazs.

Krievijas privātā aviācija piedzīvoja smagu kritienu 2008. gadā. Togad dažādu ekonomisku iemeslu dēļ bankrotēja pirmā aviokompāniju alianse "AiRUnion", un līdz ar to arī gandrīz visi tās biedri.

Aliansi ar agresīvu tirgus iekarošanas taktiku esot izveidojuši brāļi Boriss un Aleksandrs Abramoviči. "AiRUnion", kas sastāvēja no "KrasAir", "Domodedovo Airlines", "Omskavia", "Samara Airlines" un"Sibaviatrans", 2007. gadā pārtapa holdinga kompānijā, kurā minētie brāļi ieņēma vadošos amatus. Līdz ar finanšu problēmām alianses vadība cerēja saņemt aizdevumu no Krievijas valdības, kurai holdingā piederēja 45%. Ja tas būtu noticis, tiktu izveidota "Aeroflot" konkurente "Rossiya".

Pirms bankrota alianses dalībniekiem kopumā bija aptuveni 100 lidmašīnas un tā savienoja 134 galamērķus 13 valstīs.

Bēdīgs liktenis pieminēja arī tādas Krievijas kompānijas kā "Aviaenergo", "Continent", "Kogalymavia", "Moscow Airlines", "Aviaprad", "Avianova", "KD Avia", "Air Volga", "KrasAir", "Novosibirsk Air Enterprise", "Tambov-Avia" un "Zapolyariye". No tām lielākās bija "Moscow Airlines" un "Continent", kuru flotes sastāvēja attiecīgi no 15 un 14 lidmašīnām.

Darbību kopš 2008. gada Krievijā pārtraukušas arī vairāk nekā desmit aviosabiedrības, kurām varas iestādes atņēmušas darbības licences. Tas lielākoties darīts regulāru nelaimes gadījumu un standartiem neatbilstošu lidmašīnu izmantošanas dēļ.