Pēc 13 stundu ilgām sarunām Briselē tika nolemts piešķirt šo aizdevuma daļu četros maksājumos no 13.decembra līdz nākamā gada marta beigām, kā arī samazināt Grieķijas parādu par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu) tuvāko gadu desmitu laikā.
Grieķijai vēl jāizpilda vairāki nosacījumi, bet sarunās pieņemtais "lēmums noteikti samazinās nedrošību un nostiprinās uzticēšanos Eiropai un Grieķijai", paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi.
Grieķijas premjerministrs Antonis Samars atzinīgi novērtēja šo vienošanos. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible sacīja, ka šonedēļ ar šo vienošanos tiks iepazīstināti Vācijas parlamentārieši.
"Visi grieķi ir cīnījušies [par šo lēmumu], un rītdiena ir jauna diena katram grieķim," Samars sacīja reportieriem Atēnās.
Vienošanās mērķis ir panākt, lai Grieķijas parāds samazinātos no pašreizējiem 144% no IKP līdz 124% no IKP 2020.gadā, un lai 2022.gadā tas būtu "ievērojami zemāks par 110% [no IKP]", sacīja SVF vadītāja Kristīna Lagarda.
"SVF gribēja pārliecināties, ka eiro partneri veiks nepieciešamos pasākumus Grieķijas parāda uzvešanai uz ilgtspējīga ceļa. Es šodien varu teikt, ka tas ir sasniegts," sacīja Lagarda.
Decembrī paredzēts Grieķijai samaksāt 10,6 miljardus eiro (7,45 miljardus latu) budžeta finansējuma veidā un 23,8 miljardus eiro (16,7 miljardus latu) Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) obligācijās, kas paredzētas banku rekapitalizācijai, teikts Eiro grupas paziņojumā, kuru nolasīja Junkers. Pārējo summu Grieķija saņems trīs maksājumos 2013.gada pirmajā ceturksnī.
Grieķijai draudēja bankrots, ja tai netiktu piešķirts starptautiskā aizdevuma kārtējais maksājums, kura piešķiršana ir bijusi iesaldēta kopš jūnija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
