Krievijas valsts gāzes gigants "Gazprom" aktīvi lobē sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Somijā, nevis kopīga termināļa būvēšanu Baltijā, paziņojušas Igaunijas amatpersonas.
Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija (EK) piesaistīja konsultantus "Booz&Company".
Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz virkni priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī norāda, ka terminālis Somijā nodrošinātu līdzīgus ieguvumus.
Pagājušajā nedēļā Somijas un Igaunijas gāzes kompānijas "Gasum" un "Vorguteenus", kas daļēji pieder "Gazprom", parakstīja vienošanos par sadarbību, lai panāktu LNG termināļa būvniecību Somijas pilsētā Inko un cauruļvada būvēšanu uz Igaunijas pilsētu Paldiskiem.
Gan Latvija, gan Igaunija paudusi bažas par Baltijā plānotā LNG projekta nonākšanu zināmā "Gazprom" kontrolē, jo ES finansētā termināļa mērķis ir mazināt Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas.
AS "Latvijas Gāze" (LG) akcionārs "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis iepriekš izteicās, ka somi "pa kluso" Eiropas Savienībā (ES) nolobējuši, lai sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Somijā.
Tikmēr Igaunijas elektrosadales sistēmas operators "Elering" un Ekonomikas ministrija paudusi pārliecību, ka aiz LNG termināļa atrašanās vietas nomaiņas stāv Krievija.
"Elering" vadītājs Tāvi Veskimegi noraidījis Igaunijas gāzes sadales sistēmas operatora "EG Vorguteenus" vadītāja Sergeja Jefimova šonedēļ pausto argumentu par labu termināļa būvniecībai Somijā, jo Somijas tirgus esot lielāks nekā Igaunijas.
Veskimegi uzsver, ka šis arguments ir abstrakcija, jo Somijas tirgū nav pieprasījuma pēc sašķidrinātās dabasgāzes.
"Somijas tirgū nav nekāda pieprasījuma pēc sašķidrinātās dabasgāzes, jo visu Somijas tagadējo pieprasījumu nosedz "ņem vai maksā" līgumi ar "Gazprom". Tā rezultātā līdz 2025.gadam Somija būs ļoti mazs vai pat neeksistējošs tirgus," skaidroja Veskimegi.
"Vienošanās starp Igauniju un "Gazprom" beidzas 2015.gadā un līdz tam laikam mums ir vajadzīgs alternatīvs piegāžu tīkls, lai varētu veikt cenu salīdzināšanu un mēs varētu piedāvāt patērētājiem labāku gāzes cenu," sacīja Veskimegi.
Jefimova vadītā kompānija "EG Vorguteenus" pilnībā pieder Igaunijas gāzes monopolam "Eesti Gaas", kā lielākais akcionārs ar 37% akciju ir "Gazprom".
Savukārt "Eesti Gaas" valdes loceklis Rauls Kotovs sacīja, ka ar "Gazprom" noslēgtā līguma termiņa beigas nav arguments termināļa atrašanās vietas izvēlei.
"Ja terminālis tiks būvēts Somijā, somi atradīs iespējas lietot gāzi, viņi to var lietot vairāk," sabiedriskajai televīzijai ETV sacīja Kotovs.
Tāpat viņš noraidīja argumentus, ka termināļa būvēšana Somu līča dienvidu krastā būs lētāka un ātrāka.
Viens no LNG projekta nosacījumiem ir tā neatkarība no "Gazprom", bet, pēc Veskimegi sacītā, pagājušā nedēļā parakstītā vienošanās to ignorē.
"EG Vorguteenus" un Somijas gāzes kompānija "Gasum" pagājušajā nedēļā parakstīja vienošanos, ka Somijas puse segs četras piektdaļas no gāzes cauruļvada būvniecības izmaksām starp Igauniju un Somiju, ja sašķidrinātās dabasgāzes terminālis tiks būvēts Somijā.
Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" pieder daļas gan "EG Vorguteenus", gan "Gasum".
""Gasum" un "EG Vorguteenus" rīcība nekādā veidā nav pieņemama. "EG Vorguteenus" nebija mandāta šādi rīkoties," norāda "Elering" vadītājs.
Savukārt Kotovs uzstāj, ka brīvā tirgus apstākļos divām kompānijām ir tiesības brīvi izlemt, kur būvēt cauruļvadu un termināli.
Viņš arī noraidīja izteikumus, ka LNG termināļa būvniecības vietas izvēlē kādu lomu spēlējis "Gazprom".
""Gazprom" nav lobējis termināļa būvniecību Somijā," apgalvoja Kotovs.
Arī Igaunijas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta vadītājs Timo Tatars intervijā sabiedriskajai televīzijai ETV atzina, ka Baltijas LNG termināļa lietā viņš saskata "Gazprom" garo roku.
Vienlaikus Tatars arī uzsvēra, ka termināļa būvēšanas vietu vajadzētu izraudzīties pēc objektīviem argumentiem, nevis emocionāliem faktoriem, ko varētu izmantot "Gazprom".
Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss sacīja, ka Igaunija reģionālo LNG termināli var atbalstīt tikai tādā gadījumā, ja tas ir neatkarīgs no pašreizējā vienīgā gāzes piegādātāja.
Arī Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aģentūrai "Reuters" uzsvēra, ka termināļa projekta mērķis ir nodrošināt alternatīvas gāzes piegādes reģionam.
"Mēs varam atbalstīt tikai tādus risinājumus, kas nav saistīti ar pašreizējo dabas gāzes piegādātāju," sacīja Pavļuts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
