Krievija cenšas glābt Kiprā esošos noguldījumus vismaz 20 miljardu dolāru apmērā  (253)

Pēc tam, kad pagājušonedēļ eirozonas līderi un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vienojās par Kipras banku glābšanas nosacījumiem, apliekot ar nodokļiem rezidentu un nerezidentu noguldījumus Kipras bankās, sašutumu pauduši Krievijas biznesmeņi, banku pārstāvji, kā arī valsts prezidents Vladimirs Putins.

Pēc šo Kipras glābšanas plāna nosacījumu publiskošanas Krievijas Reģionālo banku asociācijas vadītājs un Krievijas Centrālās bankas padomes loceklis Anatolijs Aksakovs paziņoja, ka ar šiem nodokļiem varētu tikt aplikti aptuveni 20 miljardi dolāru (10,9 miljardu latu) Krievijas pilsoņu noguldījumi Kipras bankās. Aksakovs aģentūrai „Interfax” paziņoja, ka uzticamība Kipras bankai tagad esot pielīdzināma nullei.

Krievijas „Forbes” izdevums gan šo summu vērtē krietni augstāku kā 20 miljardu dolāru (10,9 miljardu latu), prognozējot, ka summa varētu sasniegt pat 35 (19 miljardu latu) miljardus dolāru. Ja „Forbes” aplēses ir precīzas, tad aptuvenais krievu pilsoņu zaudējums būtu līdz pat 3,5 miljardu dolāru (1,9 miljardu latu) liels, kas tiktu zaudēts vienas dienas laikā, ja šo banku glābšanas mehānismu pirmdien apstiprinās Kipras parlaments.

Savukārt Krievijas Reģionālo banku asociācijas viceprezidents Aleksandrs Handrujevs mudinājis Krieviju vienoties ar Kipru, lai panāktu mazāku Krievijas biznesmeņu noguldījumu zaudējumus. Vai pat šos zaudējumus novērst pavisam, piedāvājot Kiprai Krievijas finansiālo palīdzību.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka Kipras banku noguldītāju līdzekļu aplikšana ar nodokļiem esot negodīga, neprofesionāla un bīstama, informē aģentūra „Reuters”.

Krievijas enerģētikas gigants un viens no Kremļa lielākajiem ekonomiskajiem instrumentiem ārpolitikas realizēšanai - "Gazprom" - piedāvājis piedalīties Kipras banku glābšanā, apmaiņā pret tiesībām veikt pētniecību valsts dabasgāzes atradnēs, informē portāls „Greek Reporter”.

Kipras prezidents Nikos Anastasiads šo piedāvājumu patlaban gan neesot gatavs izskatīt, jo vēlas risinājumu atrast ES ietvaros.

Savukārt svētdien Kipras Centrālā banka aizliedza vietējām bankām veikt jebkādus naudas pārvedumus, gan iekšzemes, gan uz ārvalstu kontiem, un maksājumus, ziņo vietējie mediji.

„Delfi” jau vēstījis, ka eirozonas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji vienojušies Kiprai piešķirt 10 miljardus eiro (7,3 miljardi latu) lielu  aizdevumu, saskaņā ar kura nosacījumiem, noguldījumiem Kipras bankās, kas zemāki par 100 tūkstošiem eiro (70,3 tūkstošu latu), tiks piemērota vienreizēja nodeva 6,75% apmērā. Savukārt noguldījumiem, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro (70,3 tūkstošu latu) – 9,9% apmērā.

Sākotnēji tika paredzēts, ka šis eirozonas un SVF piedāvājums tālāk tiks apstiprināts Kipras parlamentā sēdē, kurai vajadzēja notikt pirmdien, pēc Latvijas laika plkst. 16.00. Taču pirmdien sēdes laiks tika pārcelts uz otrdienu. 

Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).