Pārskatītais Kipras glābšanas plāns, kas atbrīvo mazos noguldītājus no pretrunīgi vērtētā depozītu nodokļa, nenodrošinās 5,8 miljardu eiro (4,07 miljardu latu) iegūšanu, ko pieprasījusi eirozona, tāpēc tas varētu tikt noraidīts, otrdien brīdināja Kipras Centrālās bankas vadītājs Paniks Demetriads.
Ņemot vērā izmaiņas likumprojektā, nodoklis, ko sākotnēji bija paredzēts piemērot visiem banku noguldījumiem, "nenodrošinās aptuveni 5,8 miljardus eiro, par kuru piesaisti tika panākta vienošanās ar Eirogrupu", parlamenta finanšu komitejai norādīja Demetriads.
"Ja mēs iegūsim 5,5 miljardus eiro (3,8 miljardus latu), tas tiks uzskatīts kā vienošanās pārkāpums un, iespējams, netiks pieņemts," sacīja Demetriads.
Pārskatītais glābšanas plāns paredz, ka noguldītājiem, kuru banku kontos ir mazāk nekā 20 000 eiro, nebūs jāmaksā vienreizējā nodeva, ko Kipra plāno piemērot banku noguldītājiem apmaiņā pret starptautisko finanšu palīdzību.
Tomēr noguldītājiem, kuru kontos ir vairāk par 20 000 eiro, nodeva būs jāmaksā.
Depozīti 20 000 līdz 100 000 apmērā tiks aplikti ar nodokli 6,75% apmērā, bet depozītiem virs 100 000 tiks piemērots 9,9% nodoklis.
Sākotnējā vienošanās paredzēja 6,75% nodevu noteikt visiem noguldījumiem līdz 100 000 eiro.
Balsojums par glābšanas programmu Kipras parlamentā paredzēts otrdien.
Kipras prezidents Niks Anastasiads jau aicinājis visām partijām šo programmu apstiprināt, brīdinot, ka tās noraidīšanas gadījumā valstij draud bankrots.
Tikmēr Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda otrdien aicināja Kipru ievērot saistības, kas paredzētas ar starptautiskajiem aizdevējiem izveidotajā programmā.
Tāpat Lagarda pirms pārskatītās glābšanas programmas publiskošanas norādīja, ka SVF atbalsta Kipras varasiestāžu nodomus ieviest krietni progresīvākas nodokļu likmes banku noguldījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
