Krievijas varas pārstāvji stāsta, ka Kipra neesot centusies panākt jaunu aizdevumu, bet piedāvājusi tā vietā Krievijai savu banku un energoresursu krājumu akcijas. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs piektdien minēja, ka divu dienu ilgās sarunas nav ne pie kā novedušas, kā arī krievu investori neesot ieinteresēti ieguldīt Kipras dabas gāzes atradnēs vai finanšu sektorā. Siluanovs arī uzsvēra, ka sarunas ar Kipru esot izbeigtas.
Ar piedāvājumu neesot bijuši apmierināti arī Krievijas enerģētikas giganti „Rosņeftj" un "Gazprom", vēsta „The Washington post”.
Pēc portāla „CNBC” rīcībā esošas informācijas Krievija gan esot piekritusi pagarināt Kiprai jau izsniegtā 2,5 miljardu eiro lielā (1,8 miljardu latu) aizdevuma atdošanas termiņu, kas pēc pašreizējās vienošanās jāatmaksā 2016.gadā.
Publiskajā vidē apspriestas reālākās iespējas, kādu scenāriju Kipra varētu piektdien parlamentā apstiprināt, - pašreiz ticamākā versija ir investīciju fonda radīšana. Šādai iniciatīvai ir Kipras valdības un politisko līderu atbalsts. Investīciju fondā tiktu apvienoti ienākumi no valsts un privāto pensiju fondu nacionalizēšanas, kā arī iegūtie līdzekļi no parādzīmēm, kas tiktu saņemti apmaiņā pret nākotnē iegūstamajiem ienākumiem no salas dabasgāzes atradnēm.
Tāpat pie plāna „B” tiek nosaukta Kipras banku rekonstrukcija un palīdzība no ietekmīgās Kipras pareizticīgo baznīcas. Banku rekonstrukcijas iniciatīvu atbalsta eirozonas finanšu ministri. Eirozonas finanšu līderi atbalstītu Kipras lielāko banku „Cyprus Popular Bank” un „Bank of Cyprus” sadalīšanu struktūrvienībās ("labajās" un "sliktajās" bankās), kurās tiktu sadalīti noguldījumi zem un virs 100 000 eiro (72 800 latu), lielie noguldījumi uz laiku tiktu iesaldēti.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible tiekoties ar Bundestāga koalīcijas partneriem paudis, ka netic Kipras plāna „B” realizācijai, norādot, ka mazās Vidusjūras valsts centieni vairāk atgādinot īstermiņa kosmētisku pielabošanu.
Tikmēr Kiprā aizvien norit plašas protestu akcijas, ko izraisa baumas par to, ka iespējams visas bankas tiks slēgtas un vairs nekad nestrādās. Šobrīd kiprieši no bankomātiem var izņemt no 200 līdz 260 eiro dienā (no 140,6 līdz 182,7 latu). Bankas būs slēgtas līdz nākamās nedēļas otrdienai.
Kiprā par plaši apspriestu tēmu kļuvusi aptauja, kuras rezultāti parāda, ka 67% iedzīvotāji šobrīd atbalsta valsts izstāšanos no eirozonas, savukārt 91 % atbalstīja Kipras lēmumu otrdien noraidīt eirozonas ieteikto priekšlikumu ar nodokļiem aplikt iedzīvotāju noguldījumus bankās, vēsta „The Wall street journal”.
Jau ziņots, ka ECB ārkārtas aizdevumu valstij garantē tikai līdz pirmdienai, kas nozīmē, ka līdz šim laikam Kiprai jāizlemj, pēc eirozonas un SVF uzstādījuma, kur tā no saviem līdzekļiem iegūs 5,8 miljardus eiro (4,1 miljardi latu). Vienas no Eiropas lielākās bankas „ING” vecākais ekonomists esošo situāciju noraksturojis, ka ECB esot pielikusi Kiprai pie galvas pielādētu ieroci.
Sākotnējā vienošanos starp Kipru, eirozonu un SVF paredzēja, ka noguldītājiem, kuru kontos ir mazāk nekā 100 000 eiro, būs jāmaksā vienreizējā nodeva 6,75% apjomā. Tie, kuru kontos ir lielāka summa, būs jāmaksā 9,9% nodeva. Taču šo vienošanos otrdien noraidīja Kipras parlaments.
Starptautiskā reitingu aģentūra „Standard & Poor's” samazinājusi Kipras kredītreitingu līdz CCC, kas ir tikai divus līmeņus virs situācijas, kad iestājas banku defolts.
Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
