Sākotnējā vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredzēja Kiprai ieviest nodokli banku depozītu turētājiem līdz 9,9%. Taču Kipras parlaments ar lielu balsu vairākumu otrdien šo vienošanos noraidīja, liekot valdībai izveidot plānu "B".
Tā kā citi mēģinājumi piesaistīt finansējumu valstij cieta neveiksmi, jautājums par depozītu aplikšanu ar nodokli ir atgriezies darba kārtībā.
"Mēs risinām visizšķirīgākās sarunas mūsu vēsturē. Maksās visi, taču tas mums dos jaunu sākumu," privātajam telekanālam "Sigma" pavēstīja valdības preses pārstāvis Krists Stilianids.
Eiropas Savienība (ES) Nikosijai devusi laiku līdz pirmdienai, lai tā iegūtu 5,8 miljardus eiro (4,07 miljardus latu), kas nepieciešami desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) vērta starptautiskā aizdevuma saņemšanai, pretējā gadījumā Eiropas Centrālā banka pārtrauks ārkārtas finansējuma nodrošināšanu, tādējādi novedot valsti līdz bankrotam.
Tikmēr informācijas avoti ES jau brīdinājuši, ka bloks ir gatavs izslēgt Kipru no eirozonas, lai novērstu krīzes pārmešanos uz citām grūtībās nonākušajām valstīm, tostarp Grieķiju, Spāniju un Itāliju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
