Pašreiz saskaņā ar Polijas konstitūciju valsts Centrālā banka ir atbildīga par valūtas izdošanu. Kā arī konstitūcijā ir atrunāts, ka tikai zlots var būt par Polijas nacionālo valūtu. Lai konstitūciju mainītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. Tuska liberālajai partijai „Pilsoniskā platforma” Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešams opozīcijas balsis, kas pret eiro ieviešanu izturas negatīvi.
Eiro ieviešana ir bijis Tuska centrālais mērķis, kopš viņš kļuva par premjeru pirmo reizi 2007.gadā, viņš arī izteicies, ka palikšana pie vietējās valūtas nozīmētu, palikšanu Eiropas perifērijā.
Tusks iecerējis panākt apmaiņu - opozīciju varētu piekrist konstitūcijas izmaiņām, savukārt Tusks apmaiņā atbalstītu referenduma rīkošanu. Konstitūcijā tiktu ierakstīts, ka Polija eirozonai var pievienoties pēc referenduma rīkošanas.
Eiroskeptiskās opozīcijas partijas „PiS” pārstāvji ir pārsteigti par šādu Tuska rīcību, atgādinot, ka premjers to vairākkārt esot saucis par neiespējamu risinājumu.
Pašreizējās aptaujas liecina, ka lielākā daļa – pēc ārvalstu mediju datiem 62 % - no 38 miljonu lielās valsts, referendumā balsotu „pret”. Tāpat „Reuters” raksta, ka līdz ar Kipras parādu krīzi vairākas eirozonas valstis varētu iebilst pret bijušās komunistu Polijas pievienošanos eiro klubam.
Polijas premjers jau iepriekš minējis, ka par pievienošanās laiku precīzāk varētu sākt runāt pēc 2015.gada, bet eksperti prognozē, ka Polija varētu pievienoties ātrākais 2019.gadā.
Līdz šim Polija vairākas reizes ir atlikusi plānus noteikt pievienošanos precīzāku laika termiņu.
No bijušām komunistiskā režīma valstīm eiro jau ir pievienojušās Slovākija, Slovēnija un Igaunija. Latvija gatavojas pievienoties 2014.gada 1.janvārī. Lietuva kā ātrāko prognozē 2015.gadu. Bet Čehija nav plānojusi tuvākajos gados pievienoties.