Luksemburgas reakcija ir vērsta pret pirmdien eiro zonas valstu finanšu ministru grupas vadītāja Jerūna Dijselblūma ieteikumu, ka: "tādām nācijām, kuru finanšu sektori pārsniedz to pašu saražoto ekonomiku, kā piemēram - Maltai un Luksemburgai – vajadzētu pārregulēt savu banku darbību jau laicīgi, jo tās nevar paļauties uz to, ka Eiropa krīzes gadījumā tās izglābs." Savukārt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible pauda kritiku pret tām nācijām, kuras īstenojot nesabalansētus ekonomikas modeļus, atsaucoties uz tām valstīm, kuru finanšu sektori ir lielāki par pašu saražoto, kā tas ir arī Luksemburgas gadījumā.
Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns apsūdzējis Vāciju, ka tā cenšoties pārņemt hegomoniju eirozonas valstu vidū, norādot, piemēram, kāds biznesa modelis būtu piemērotākais citām valstīm.
"Luksemburga ir noraizējusies par pēdējā laikā izskanējušajiem apgalvojumiem un paziņojumiem, kopš sākās Kipras krīze," rakstīts bijušā Eirogrupas prezidenta Žana Kloda Junkera vadītās valdības paziņojumā.
Eirozonā trīs valstīs banku aktīvu apjoms ir lielāks nekā procentuāla attiecība pret IKP nekā Kiprā, kur tas 2011.gadā bija aptuveni 700% no IKP. Luksemburgā šo aktīvu apjoms sasniedz 2500%, Īrijā un Maltā - aptuveni 800%.
Eirozonā kopumā banku aktīvu apjoms vidēji veido 360% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
