Kipras Centrālā banka piektdien atcēlusi atsevišķus kapitāla plūsmai noteiktos ierobežojumus, norādot, ka iekšzemes maksājumos kredītkartes un debetkartes atkal var izmantot kā ierasts.
Iekšzemes maksājumiem ar debetkartēm un kredītkartēm bija noteikts maksimālā apmēra ierobežojums - 5000 eiro (3514 lati).
Tomēr joprojām spēkā ir iepriekš pieņemtais ierobežojums, kas nosaka, ka ar kredītkartēm ārvalstīs veikto norēķinu apjoms mēnesī nedrīkst pārsniegt 5000 eiro.
Kā teikts Kipras Centrālās bankas paziņojumā, kapitāla plūsmai noteiktie ierobežojumi ik dienas tiks pārskatīti, un, tiklīdz tas būs iespējams, tie tiks mīkstināti.
Britu raidsabiedrības BBC korespondenti skaidro, ka atsevišķi ierobežojumi tiek atcelti, lai atvieglotu ekonomikas stāvokli, vienlaikus cenšoties nepieļaut naudas līdzekļu aizplūšanu no Kipras.
Kipras Finanšu ministrija savukārt piektdienas vakarā paziņoja, ka ierobežojumu termiņš pagarināts vēl par piecām dienām. Kipras Centrālās bankas pārstāve precizēja - tas nozīmē, ka situācija tiks pārskatīta nākamajā nedēļā.
Lai gan Kipras ārlietu ministrs Jans Kasulids iepriekš norādījis, ka ierobežojumi varētu būt spēkā aptuveni mēnesi, ekonomists Jans Tirkids uzskata, ka runa šajā gadījumā varētu būt pat par vairākiem gadiem.
"Mēs nezinām, kad šī kontrole tiks atcelta," skaidroja Tirkids. "Valdība saka, ka tā ilgs nedēļu. Ārlietu ministrs prognozē, kas tas varētu būt mēnesi. Taču parasti kontroles ieviešanas gadījuma tā ilgst vairākus gadus."
LETA jau ziņoja, ka Kipras bankas ceturtdien atsāka darbu pēc 12 dienu pārtraukuma, taču to klientus sagaida dažādi ierobežojumi, lai novērstu naudas aizplūšanu uz ārvalstīm.
Citi ierobežojumi arī paredz, ka čekus apmainīt pret naudu ir aizliegts, bet dienā iespējams skaidrā naudā izņemt ne vairāk kā 300 eiro.
Bezskaidras naudas maksājumi vai naudas pārvedumi uz ārvalstīm ir aizliegti, izņemot atsevišķus strikti noteiktus izņēmumus. Savukārt, dodoties uz ārzemēm, ceļotāji līdzi nedrīkst ņemt vairāk kā 1000 eiro skaidrā naudā.
Piektdien bankas atkal strādāja saskaņā ar ierasto darbalaiku.
Kipra ir pirmā eirozonas valsts, kas noteikusi kapitāla kontroli pēc starptautisko kreditoru aizdevuma.
Jau vēstīts, ka Kipra nonākusi milzīgās finanšu grūtībās, un naktī uz 25.martu eirozonas finanšu ministri piekrita piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7,03 miljardu latu) starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.
Vienošanās paredz, ka "Laiki Bank" nekavējoties tiks sadalīta "labajā" un "sliktajā" bankā, bet labie aktīvi galu galā tiks pievienoti Kipras lielākajai bankai "Bank of Cyprus". Savukārt sliktā banka laika gaitā tiks likvidēta.
Tikmēr visi Kipras bankās esošie depozīti, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks aplikti ar vienreizējo nodevu, savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, ar nodokli netiks aplikti. Domājams, ka "Laiki Bank" noguldītie depozīti, kuru apmērs pārsniedz 100 000 eiro, varētu tikt pilnībā zaudēti. Savukārt valsts lielākajā aizdevējā - bankā "Bank of Cyprus" - noguldījumiem virs 100 000 eiro varētu tikt noteikta nodeva aptuveni 40% apmērā.
Piektdienas vakarā privātais telekanāls "Sigma TV" publiskoja dokumentu, kas, pēc žurnālistu teiktā, bija Centrālās bankas dekrēta kopija. Šajā dokumentā bija teikts, ka "Bank of Cyprus" noguldījumiem virs 100 000 eiro tiks noteikta nodeva 37,5% apmērā, un šie līdzekļi tiks pārvērsti akcijās.
Kipras valdība nule kā izveidojusi komisiju, kas veiks izmeklēšanu par to, vai Kipras krīze ir izraisījusies noziedzīgu darbību rezultātā. Atbildot uz jautājumu, vai izmeklēšanas rezultātā varētu tikt veikti aresti, izvirzītas apsūdzības un pieņemti notiesājoši spriedumi, ārlietu ministrs sacījis: "Ir visai iespējams, ka tieši tā arī notiks."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
