Atklāti Kipras glābšanas plāna konfidenciālie nosacījumi; valsti sagaida bargi taupības pasākumi  (17)

Memorandā paustā informācija nebija plānota publiskošanai, taču to ieguva un sabiedrībai atklāja Kipras mediji. Pēc dokumenta informācijas Kiprai ir 4 gadi, lai īstenotu noteiktus fiskālās disciplīnas soļus. 

2013.gada laikā Kiprai ir uzdots atrast papildus 351 miljonu eiro (246,7 miljonu latu) finansējumu, tas jāpanāk samazinot tēriņus un palielinot nodokļus. 

Memorandā noteikts, ka Kipra iegūs 1,4 miljardu eiro (984 miljonu latu) lielu peļņu pārdodot valsts aktīvus telekomunikāciju, elektroenerģijas un ostu kompānijās. Tāpat memorandā starptautiskie aizdevēji uzsver, ka Kiprai jāpalielina ieņēmumi no tūrisma nozares, kur aizvien esot augstas attīstības iespējas.

Kiprā tiks paaugstināts pensionēšanās vecums par 2 gadiem no 63 līdz 65 gadu vecumam kā arī tiks samazināts pensiju apmērs par 3%.  Akcīzes nodokļi tiks paaugstināti alkoholam, tabakai un degvielai. Palielināts tiks pievienotās vērtības un uzņēmuma nodoklis, kā arī tiks palielināts procentu un dividenžu peļņas nodoklis.

Paredzams, ka kipriešiem par 17 % pieaugs maksa par pakalpojumiem publiskajā pārvaldē.Tāpat paredzēts par 3 % samazināt publiskajā pārvaldē strādājošo algas. 

Taupības pasākumi skars arī nacionālo loteriju, kur ar 20% nodokli tiks aplikti visi laimesti virs 5000 eiro (3500 latu), ziņo portāls "euobserver.com" atsaucoties uz memorandā pausto abu pušu vienošanos. 

Veselības aprūpes izmaksas varētu paaugstināties ap 30%, savukārt minimālās algas izmaiņas būs iespējamas tikai ar starptautisko aizdevēju piekrišanu. 

Memorandā uzskaitīti vairāki fiskālās disciplīnas soļi, kas Kiprai jāveic, un kuri saistīti ar publiskās administrācijas reformām, sociālo sfēru un darba tirgu.

Pēc memorandā paustās informācijas Kipras budžeta deficīts 2013.gadā būs 2,4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) pirms 395 miljonu eiro (277,7 miljonu latu) lielā parāda apkalpošanas izdevumu segšanas. 2012.gadā budžeta deficīts bija 1,9 % no IKP.

2014.gadā budžeta deficīts provizoriski pieaugs līdz 4,25 % no IKP jeb 678 miljoniem eiro (476,5 miljonu latu), bet 2015.gadā atkal samazināsies līdz 2,1 % jeb 344 miljoniem eiro (241,8 miljonu latu). 2016.gadā paredzēts jau sasniegt budžeta pārpalikumu 1,2 % apmērā un 2017.gadā 4 % pārpalikumu no IKP.

Starptautiskie aizdevēji prognozē, ka Kipras ekonomika šogad saruks par 8% salīdzinot ar 2012.gadu, 2014.gadā samazināsies par 3% un atkal palielināsies par 1 % 2015. un 2016.gadā

Kipra cer iegūt budžeta līdzekļus pārdodot dabas gāzi, kas atklāta salas piekrastē. Vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka šī gada otrajā ceturksnī Kipra sagatavos detalizētu plānu, kurā būs noteikts, kā valsts infrastruktūrā tieši tiks ieguldīta no dabas gāzes ieguves saņemtā peļņa, kā arī valstij jāizveido speciāls fonds, kurā tiks uzturēta "dabas gāzes nauda".

Jau ziņots, ka otrdien Kipras finanšu ministrs Mihails Saris, pēc sarunām par pretrunīgi vērtēto starptautiskās palīdzības programmu brūkošajām valsts bankām, otrdien atkāpies no amata.

Kipra pagājušā gada jūnijā paziņoja, ka tai būs nepieciešams starptautiskais aizdevums, jo tās banku sektoram ir radušies lieli zaudējumi Grieķijas parādu krīzes dēļ. Tolaik tika lēsts, ka starptautiskā aizdevuma Kiprai apmērs būs 17,5 miljardi eiro (12,3 miljardi latu).

Eirozonas finanšu ministri martā piekrita piešķirt Kiprai desmit miljardu eiro (7 miljardu latu) lielu starptautisko aizdevumu, lai glābtu Kipras bankas no bankrota un saglabātu Kipru eirozonā.