Ceļš uz virsotni: ko bagātie un veiksmīgie darījuši jaunībā  (29)

Saskaņā ar "Forbes" reitingu piektais bagātākais cilvēks Krievijā un 50.bagātākais cilvēks pasaulē, par oligarhu dēvētais Romāns Abramovičs jau 21 gada vecumā atvēra savu pirmo biznesu "melnajā tirgū". Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā viņa bizness jau bija kļuvis par legālu un viņš bija nodibinājis vismaz 20 uzņēmumus.

Krievijas masu mediji vēsta, ka Abramoviča pirmā lielā peļņa gūta, mahinācijas un krāpniecības rezultātā saņemot un pārdodot 55 cisternas ar dīzeļdegvielu. 26 gadu vecumā Abramovičs tika arestēts par valsts īpašuma izzagšanu, bet 35 gadu vecumā viņš kļuva par Čukotkas gubernatoru. Miljardieris joprojām apgalvo, ka visas savas uzņēmēja karjeras laikā nav izdarījis neko nelikumīgu.

Ideja par pašlaik pasaulē pazīstamo un miljonu jauniešu sirdis iekarojušo tēlu Hariju Poteru 25 gadus vecajai Roulingai ienāca prātā, kad viņa 1990.gadā ar vilcienu mērojusi četru stundu garo ceļu. Tajā pat vakarā starptautiskās organizācijas "Amnesty International" Londonas nodaļas darbiniece sākusi rakstīt grāmatu par zēnu – burvi.

Neuzmanības un paviršības dēļ Roulingu atlaida no darba, un pēc tam viņa vairākus gadus nodarbojās tikai ar romāna rakstīšanu. Šajā periodā viņa apprecējusies, viņai piedzimusi meita, un pēc tam viņa šķīrusies. 1995.gadā darbs pie grāmatas tika pabeigts, bet pēc diviem gadiem tā tika publicēta. Grāmatas par Poteru ir guvušas lielu popularitāti visā pasaulē, ieguvušas vairākas balvas, kā arī pēc to motīviem ir uzņemti vairāki Holivudas kases grāvēji. Savukārt "The Daily Telegraph" veidotajā šī gadsimta pirmās desmitgades pelnošāko rakstnieku reitingā Roulinga ieņēma pirmo vietu.

Blankfeina ceļš uz veiksmīgo darbību finanšu pasaulē bija grūts un šai sfērai neraksturīgs, norāda "Business Insider". Savu karjeru viņš sāka kā advokāts. Jurista izglītību viņš ieguva Harvardā, kad viņam bija 24 gadi. Tajā laikā viņš bija kaismīgs smēķētājs un azartspēļu cienītājs. Par spīti veiksmīgajai karjerai juridiskajā kompānijā, 27 gadu vecumā Blankfeins nolēmis pievērsties banku investīcijām.

Pēdējos gados bankas izpilddirektora amatā viņš saņēmis vairākus miljonus eiro gadā, 2006.gadā viņš bija viens no vislabāk apmaksātajiem finansistiem Volstrītā.

1999.gadā viņa ieguvusi maģistra grādu datorzinātnēs ar specializēšanos mākslīgā intelekta jautājumos. Tolaik 24 gadu vecumā Majere kļuva par "Google" 20. darbinieku un pirmo sievieti – inženieri kompānijā. Viņa nostrādāja "Google" 13 gadus un pēc tam kļuva par "Yahoo!" vadītāju.

Viņa stāstījusi, ka 1999.gadā, kad viņa atnākusi uz darba interviju "Google", uzņēmumā strādāja septiņi cilvēki, kuri visi sēdējuši vienā nelielā istabā. Aicinājumu uz darba interviju Maijere saņēma e-pastā. Sludinājumu no maziņas interneta meklētāja kompānijas viņa gribēja izdzēst neizlasot, taču atcerējās, ka ir dzirdējusi kaut ko par šo firmu no kāda augstskolas profesora. Viņa nolēma aiziet uz darba interviju, un tas noteica viņas karjeru.

Bieži vien par divdesmitā gadsimta veiksmīgāko investoru dēvētais, dažādu ietekmīgo izdevumu miljardieru sarakstos iekļuvušais Vorens Baffets 20 gadu vecumā strādāja par investīciju aģentu "Buffett-Falk & Co" Omahā.

1956.gadā 26 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Ņujorku un kļuva par vērtspapīru speciālistu, tajā pat gadā viņš nodibināja savu pirmo investīciju kompāniju "Buffett Partnership Ltd". Pēc gada viņš jau bija trīs uzņēmumu līdzīpašnieks, bet jau 1962.gadā viņš kļuvis par miljonāru.

Populārā sociālā tīkla "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs darbu pie tā sāka vēl studiju gados. Kad Zakerbergam bija 25 gadi, viņš jau bija strādājis pie "Facebook" piecus gadus. Toreiz kompānija pirmo reizi guvusi peļņu, un sociālajam tiklam jau bija 300 miljoni lietotāju. Zakerbergs bija ļoti apmierināts un paziņojis, ka tas ir tikai sākums, vēsta "Business Insider".

Tomēr jau 2008.gadā "Forbes" nosauca 23 gadus veco Zakerbergu par jaunāko miljardieri pasaulē, aprēķinot viņam piederošo "Facebook" akciju vērtību 1,5 miljardu dolāru apmērā, ņemot vērā to, ka "Microsoft" samaksāja 240 miljonus dolāru par 1,6% kompānijas akciju. Nākamajā gadā žurnāls "Time" viņu nosauca par Gada cilvēku.

20 gadu vecumā Brensons atvēra savu pirmo mūzikas veikalu, bet 22 gadu vecumā – savu studiju, un vēl pēc gada - ierakstu kompāniju. Kad Brensonam bija 30 gadi, viņa ierakstu kompānija jau kļuva par starptautisko uzņēmumu. "Business Insider" norāda, ka pats Brensons šos gadus nodēvējis par ļoti smagiem. Toreiz kompānija piedāvāja ierakstus mazpazīstamiem mūziķiem, taču kompānija spēja gūt panākumus. "Atvērt kompāniju no nulles nozīmē, ka jāstrādā 24 stundas dienā 7 dienas nedēļā," britu miljardiera atmiņas citē "Business Insider".

Pēc Mičiganas Universitātes absolvēšanas Šulcs strādājis par pārdevēju "Xerox" firmā. Kad viņam bija 26 gadi, viņš pārgāja uz Zviedrijas kompāniju "Hammerplast", kura nodarbojās ar kafijas automātu ražošanu. Pēc tam viņš netīšām apmeklējis "Starbucks" restorānu Sietlā un 29 gadu vecumā iekārtojās darbā šajā restorānā. Pašlaik viņš ir pasaules lielākā kafijas restorānu tīkla "Starbucks" vadītājs.