"Lai arī es uzskatu, ka taupības politika pamatos ir pareiza, tāpat es domāju, ka tā ir sasniegusi savu robežu," sacīja Barozu.
Barozu Briselē uzsvēra, ka ES krīzes risinājumi nevar visām valstīm būt vienādi, un ka katrai valstij jāpiemēro savi risinājumi. Eksperti Barozu komentārus interpretē kā signālu, ka Brisele ir gatava tādām valstīm kā Francijai, Spānijai un Itālijai nodrošināt vairāk laika sabiedrībā nepopulāru ekonomikas reformu īstenošanai, lai izkļūtu no ekonomiskās lejupslīdes.
Tajā pašā tikšanās reizē ES prezidents Hermans van Rompejs izklāstīja savu viedokli, ka ekonomikas krīze ir ilgusi pārāk ilgi, un ka valstu nepacietība sāk mazināties.
Barozu izteikumi sekojuši neilgi pēc tam, ka "Eurostat" publiskojis statistiku par valstu budžetu deficītiem.
ES budžeta deficīts pērn samazinājies līdz 4% salīdzinot ar 4,4% 2011.gadā. Savukārt eirozonā budžeta deficīts pērn samazinājies līdz 3,7% salīdzinot ar 4,2% 2011.gadā
Savukārt ES valstu parādu kopējais apjoms pagājušajā gadā palielinājās līdz 85,3% no IKP, salīdzinot ar 82,5% 2011.gadā, bet eirozonā valsts parāda apjoms pieauga no 87,3% līdz 90,6%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
