‘Lielā depresija’ - smagākā ekonomikas krīze pasaulē
Krīzes cēloņi bija sabiedrības pārlieku lielais optimisms, operējot ar saviem finanšu līdzekļiem. Cilvēki, pieaugot labklājībai ASV „zelta divdesmitajos", intensīvi ieguldīja naudu akciju tirgos, kas savukārt pavēra ceļu dažādām tirgus spekulācijām, kas noveda pie tirgus sabrukuma.
Daudzi cilvēki vienā mirklī zaudēja visus savus ietaupījumus. Viss akciju tirgus īsā laikā zaudēja 30 miljardus dolāru - tas ir vairāk nekā ASV valdība iztērēja visa Pirmā pasaules kara laikā. Stabilizēt valsts finanšu stāvokli izdevās tikai pēc 25 gadiem.
Pasaules slavenākā naftas krīze
Pēc embargo izsludināšanas naftas cenas starptautiskajā tirgū pieauga no 3 līdz 12 dolāriem par barelu.
Krīzes ietekmē autorūpniecība sāka izlaist ekonomiskas automašīnas, savukārt enerģētikā sākās interese par alternatīviem enerģijas avotiem. Tāpat šī bija pirmā reize, kad nafta tika izmantota kā politisks instruments valstu attiecībās.
‘Ievainotie tīģeri’ – Taizeme aizsāk Dienvidaustrumāzijas krīzi
Taizemes valūta - bats - tika devalvēta, savukārt valūtas spekulācijas un reģiona haoss kā domino efekts izraisīja krīzes arī citās Dienvidaustrumāzijas valstīs, īpaši Indonēzijā, Malaizijā un Dienvidkorejā. Valstu glābšanā ar apjomīgām finanšu palīdzības paketēm iesaistījās SVF.
Reģiona valūtas viena pēc otras tika atsaistītas no dolāra, kas vēl vairāk mazināja valstu kredītreitingus. 1997.gada notikumi Āzijā bija viens no iemesliem, kāpēc aizsākās Krievijas 1998.gada krīze. Krietni samazinājās Dienvidaustrumāzijas valstu pieprasījums pēc Krievijas naftas un citiem dabas resursiem.
‘Melnā pirmdiena’ – krīze pāris stundu laikā
Tas bija straujākais akciju cenu kritums vienas dienas laikā ASV vēsturē un ietekmēja vairākus citus akciju tirgus visā pasaulē, akciju tirgi cieta ievērojamus zaudējumus, un tas radīja haosu sabiedrībā, atgādina „The Economist".
Lai gan eksperti par šī notikuma cēloņiem aizvien strīdas, viena no versijām ir ASV valdības tā gada 16.oktobra paziņojums par apsvērumiem mazināt dolāra vērtību, kas radīja bažas par akciju tirgus stabilitāti. Tāpat par iemeslu minētas arī datorprogrammu akciju spekulācijas.
Japānas ‘zaudētā desmitgade’
No 1980.gada līdz 1990.gadam valstī nekustamā īpašuma cenas vidēji pieauga 4,5 reizes. Savukārt, no 1985.gada līdz 1990.gadam celtniecībai domātas zemes cena pieauga vidēji septiņas reizes, bet Japānas akciju tirgus indekss „Nikkei225" pieauga sešas reizes.
Tādejādi radās ievērojami nekustamā īpašuma un akciju tirgus burbuļi, kas plīstot, radīja valsts ekonomikas recesiju uz visu nākamo desmitgadi. Ekonomisti arī uzskata, ka Japānā joprojām jūt krīzes sekas.
Devalvētais rublis un 1998.gada Krievijas krīze
Krievijas valdība iesaldēja valsts vērtspapīrus, atlika ārējā parāda atmaksas termiņus, kā arī uz 3 mēnešiem atcēla visus kapitāla tirgus darījumus ar nerezidentiem. Banku darbība praktiski tika paralizēta, atgādina „English.pravda.ru".
Krīze ietekmēja teju visus Krievijas iedzīvotājus, taču vissmagāk tā skāra pensionārus un publiskajā sektorā strādājošos. Lai gan pārtikas precēm cenas cēlās par vairāk nekā 100%, daudziem, kas savus ienākumus guva valsts maizē, alga un sociālie pabalsti paaugstināti netika.
Globālā krīze 2007-2010: iespaidīgākā kopš lielās depresijas
Par vienu no krīzes cēloņiem tiek minēts 2008.gada ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Darbu bankā zaudēja aptuveni 26 000 cilvēku, bet miljoniem investoru zaudēja visu vai lielu daļu no saviem ieguldījumiem. Par vienu no krīzes cēloņiem tiek uzskatīti arī nekustamā īpašuma tirdzniecības spekulatīvie burbuļi, kas sāka plīst ASV 2006.gadā.
Eirozonas finanšu krīze
Eirozonas krīze vēl nav beigusies, bet politiķu domas par to, cik ilgi tā vēl varētu ilgt, atšķiras. Vācijas Centrālā banka aprīlī paziņoja, ka krīze varētu ilgt vēl 10 gadus.
Lai palīdzētu parādu slogā esošajām valstīm Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK) uz atvieglotiem nosacījumiem šīm valstīm piešķīra ārkārtas aizdevumus. Lielākais aizdevums izsniegts Grieķijai, kas pārsniedz 320 miljardus eiro (224,9 miljardu latu) jeb 136% no valsts iekšzemes kopprodukta.