ES cīņa pret ASV firmām: pēdējās desmitgades smagākās soda sankcijas  (7)

ASV firmas slepeni uzturējušas karteļus, pārkāpušas ES iedzīvotāju personas datu privātuma tiesības un eiropiešiem piemērojušas citus standartus, atšķirībā no tiem, kas piemēroti ASV patērētājiem.

Portāls „Delfi” apkopo pēdējo 10 gadu ievērojamākos ASV kompāniju pārkāpumus, pret kuriem asi reaģējusi ES.

Kā ziņo britu raidorganizācija BBC,  ASV augļu un dārzeņu izplatītājam "Del Monte Produce Inc" EK piemēroja  8,82 miljoniem eiro (6,2 miljoni latu) sodu. Otrai cenu sarunāšanā pieķertajai ASV firmai "Dole Food Co" naudas sods krietni brangāks - 45,6 miljoni eiro (32,1 miljons latu), lēmusi ES Vispārējā tiesa.

EK atzina „Intel" par vainīgu kompānijas AMD bloķēšanā Eiropas tirgū. „Intel" piešķīra būtiskas atlaides kompānijām, kuras izmantoja tās produkciju. Bez tam, „Intel" atzīta par vainīgu tehnikas tirgotāju uzpirkšanā - pārdevējiem tika maksāts par to, lai viņi atteiktos no datora ar  konkurentu AMD čipu tirgošanas.

No 2002. līdz 2007. gadam „Intel" centās slepeni vienoties ar vadošajām datorfirmām Acer, Dell, HP, NEC un Lenov, un piesolīja lielas atlaides savai produkcijai gadījumā, ja šīs firmas atteiktos sadarboties ar AMD. 

Sodu saņēma septiņas kompānijas, no kurām sešas bija  no Eiropas, kā arī viena likuma pārkāpēja bija ASV dibinātā farmācijas firma "FMC Foret". 

EK  visām septiņām  firmām piesprieda soda naudu kopumā 388 miljonu eiro (272,7 miljonu latu) apjomā.

Kartelī bija iesaistīta Nīderlandes ķīmijas nozares kompānija "Akzo Nobel", Itālijas "Edison", ASV "FMC Forest", Somijas "Kemira", Itālijas "Snia", Beļģijas "Solvay" un Francijas "Arkema".

Eiropas regulatori Francijas vadībā uzskata, ka lietotājiem  nav  viegli saprotami noteikumi par to, kāda tieši informācija par viņiem tiek vākta. Prasību iesniedza Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Vācijas, Spānijas un Itālijas personu datu aizsardzības iestādes.

ES pret „Google" gan vēršas regulāri. Jau 2003.gadā  "Google" bija jāmaksā soda nauda 75 000 eiro (49 000 latu) apjomā, apmierinot kāda franču uzņēmuma sūdzību, ka, ierakstot tā nosaukumu meklētājā, uz datorekrāna līdzās meklēšanas rezultātiem parādās konkurējošu firmu reklāma.

EK piemērotais sods ir 561 miljonu eiro (394,3 miljoni latu).

2010.gada martā ASV kompānija noslēgtās vienošanās ietvaros apsolīja, ka interneta pārlūka izvēles iespējas būs plašākas kā tikai viens interneta pārlūks, taču "Microsoft" 2011.gada februārī šo iespēju atkal slēdza, vēlāk atsaucoties, ka tā esot tehniska rakstura kļūda.

EK pauž bažas, ka atsevišķas "MasterCard" starpbanku nodevas un ar tām saistītie pasākumi varētu neatbilst konkurences noteikumiem. Jau 2007.gadā EK aizliedza "MasterCard" noteikt nodevas pārrobežu darījumiem ar maksājumu kartēm Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEA), kurā iekļautas 27 ES  dalībvalstis, kā arī Norvēģija, Lihtenšteina un Islande.

Ja tiks pierādīta "MasterCard" vaina, tad kompānijai draud sods 10% apmērā no tās pērnā gada ienākumiem, kas būtu 740 miljonu dolāru (400,3 miljoni latu).