Foto: PantherMedia/Scanpix
Pagājušonedēļ izmeklētāji un specvienības OMON kaujinieki Maskavā īstenoja 26 kratīšanas bankās, birojos, atsevišķu baņķieru dzīvesvietās un viņiem piederošās automašīnās, kā arī aizturēja četras personas, kas tiek turētas aizdomās par nelikumīgām darbībām banku nozarē, informē interneta portāls "banki.ru".

Tā ir pēdējā laika viena no skaļākajām baņķieru skandālu lietām, taču pavisam noteikti ne vienīgā. Portāls "Delfi" apskata dažus no pēdējo gadu skaļākajiem gadījumiem, kad baņķieri pieķerti pārkāpjot likumu, vai par to apsūdzēti. Gadās, ka baņķieris nonāk likstās ne tikai tāpēc, ka zadzis milzu summas, bet, piemēram, bankas biroja ēkā pārlieku daudz laika veltījis nepilngadīgiem aizliegtu mājas lapu satura apskatei.

Lietuvas 'Snoras' baņķieru likstas

Foto: DELFI

Lietuvas tiesa aprīlī arestēja bankrotējušās bankas "Ūkio bankas" īpašnieka Vladimira Romanova un viņa māsas Olgas Gončarčukas īpašumus, kuru vērtība sasniedz 55 miljonus litu (11,22 miljonus latu).

Tāpat Lietuvas Ģenerālprokuratūra pērnā gada nogalē ierobežoja bijušo bankas "Snoras"  vadītāju un īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu (164,2 miljonu latu).

Šādi īpašumtiesību ierobežojumi tika noteikti, sadarbībā ar Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienestu turpinot pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu bankas "Snoras" īpašumu piesavināšanos lielos apmēros, mantas izšķērdēšanu, naudas atmazgāšanu un amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, negodīgu grāmatvedību, dokumentu viltošanu un citām noziedzīgām darbībām.

2011.gada 16.novembrī Lietuvas valdība nacionalizēja "Snoras" akcijas, bet 24.novembra vakarā Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. 7.decembrī tika ierosināta bankas bankrota lieta.

'Barclays' LIBOR likmju manipulācija

Foto: Reuters/Scanpix

Lielbritānijas un ASV regulatori pērnā gada jūnijā bankai "Barclays" piemēroja 290 miljonu britu mārciņu (248 miljonu latu) naudassodu, jo izmeklēšanā atklājās, ka tās darbinieki laikā no 2005. līdz 2009.gadam mēģinājuši veikt manipulācijas ar LIBOR likmēm, lai noslēptu bankas zaudējumus un parādītu tās finanšu stāvokli labākā gaismā nekā patiesībā.

Finanšu regulatori uz aizdomu pamata par saistību ar LIBOR likmju manipulācijām sāka izmeklēšanu arī pret vairākām citām bankām, tostarp Francijas bankām "Credit Agricole" un "Societe Generale", Lielbritānijas HSBC, Vācijas "Deutsche Bank" un ASV "Citigroup".

LIBOR ("London Inter Bank Offered Rate") ir likme Londonas banku savstarpējiem aizdevumiem, bet tai ir liela loma arī starptautiskajos finanšu tirgos. LIBOR likmju skandāla dēļ no amata atkāpās trīs "Barclays" padomes locekļi, tostarp bijušais ģenerāldirektors Bobs Daimonds, kura vietā tika iecelts Dženkinss, kas iepriekš visiem "Barclays" darbiniekiem lika parakstīt jaunu ētikas kodeksu vai uzrakstīt atlūgumu.

Kargins un Krasovickis tiesājas

Foto: Edijs Pālens

Vēl šā gada maijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja AS "Parex banka" bijušo īpašnieku un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par tiesvedības apturēšanu AS "Reverta" prasībā pret viņiem par 777 802 latu zaudējumu piedziņu.

Šī ir viena no lietām, kas pērn jūnijā tika atdalīta no "Revertas" prasības pret Karginu un Krasovicki. No pamata procesa - par 62 miljonu latu piedziņu - toreiz atsevišķā tiesvedībā tika izdalīta viena lieta par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši ieguldījuma līgumam, kas savulaik tika slēgts starp akcionāriem un valsti par akciju atsavināšanu, un otra lieta - par parāda piedziņu, kas izveidojies saistībā ar neatmaksātiem kredītiem.

Tikmēr pamatlietā daļēji labvēlīgs spriedums "Revertai" tika pieņemts pērn 21.decembrī, kad no abiem bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem tika piedzīti 3 448 970 lati. Pārējā daļā prasība tika noraidīta. Pagaidām nekādas citas darbības šajā lietā nav reģistrētas.

"Parex banka", kas piederēja  Karginam un  Krasovickim, bija viena no lielākajām Latvijas komercbankām. Tā sabruka 2008. gada decembrī. Valsts centās banku glābt, ieguldot ap 800 miljoniem latu, taču visu šo summa tā arī neatguva. "Parex" bankas sabrukums ir viens cēloņiem, kāpēc Latvijā sākās ekonomikas krīze.

Irānā negodīgos soda ar nāvi

Foto: Reuters/Scanpix

Teherānas tiesa pērn vasarā piesprieda nāvessodu četriem cilvēkiem, kuri tika notiesāti par dalību lielākajā Irānas banku krāpšanas lietā vēsturē, vēsta valsts oficiālā ziņu aģentūra IRNA. Tiesas procesā kopā tika tiesāti 39 aizdomās turamie. Skandāls atklājās 2011.gada rudenī, tiek lēsts, ka izkrāpti tika 2,6 miljardi ASV dolāru (1,5 miljardi latu).

Lai gan negodīgie naudas ieguvēji nebija baņķieri, tiek uzskatīts, ka nodarījums bijis iespējams tikai ar baņķieru līdzdalību. Pēc skandāla atklāšanās vairāki baņķieri tika aizturēti, bet Irānas centrālas bankas vadītājs atkāpās un devās dzīvot uz Kanādu. Pēc Irānas mediju ziņām viņš tur pārcēlās uz trīs miljonus vērtiem apartamentiem.

Noziedzīgais baņķieru nodarījums saistīts ar kādu privātu grupu, kurai izdevās uzkrāt triljoniem riālu aizdevumos no vairākām Irānas bankām, liekot lietā viltotas vai nelikumīgi iegūtas kredītvēstules, lai uzpirktu privatizācijai vairākas valsts kompānijas.

Baņķieris – pornomīlis

Foto: AFP/Scanpix

" Bank of Ireland" vadītājs Maikls Sodens 2004.gadā atstāja amatu pēc tam, kad bija atzinis pornogrāfisku interneta lapu apmeklēšanu no sava bankas biroja datora.

Tolaik otrās lielākās Īrijas bankas vadītājs Sodens, atstājot darbu, atzina, ka viņa rīcība, apmeklējot noteikta satura interneta mājas lapas, ir bijusi pretrunā ar bankas politiku šajos jautājumos, protams, ka šis starpgadījums radīja pamatīgu rezonansi medijos un baņķieriem piešķīra īpašu reputāciju, pikanto vēsturi atgādina "guardian.co.uk".

Britu baņķieri par sadarbību ar Irānu maksā sodu ASV

Foto: AP/Scanpix

Britu banka "Standard Chartered" pērn vienojās ar Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departamentu par 340 miljonu ASV dolāru (194 miljonu latu) lielu sodanaudu, ko banka samaksās par tās slepenajiem darījumiem ar Irānu, atgādina "Forbes".

Ņujorkas Finanšu pakalpojumu departaments apsūdzēja "Standard Chartered", ka tā slepus organizējusi darījumus ar Irānas bankām 250 miljardu ASV dolāru (142 miljardu latu) vērtībā, šādi tika pārkāptas ASV piemērotās sankcijas ar Irānu, par ko Lielbritānijas banka tika attiecīgi sodīta.

Islandē atrod vainīgo krīzes baņķieri

Foto: AFP/Scanpix

2010.gadā Islandes varasiestādes arestēja sabrukušās Islandes bankas "Kaupthing" vadītāju, kurš tika turēts aizdomās par liela apjoma naudas izšķērdēšanu. 

Hreidars Mars Sigurdsons bija pirmais augsta ranga arestētais kopš 2008.gada, kad sabruka Islandes finanšu sistēma. Tolaik baņķieris tika atbrīvots pret drošības naudu.

Taču 2013.gadā baņķiera dienas kļuva vēl smagākas, tika izvirzītas jaunas apsūdzības. Saskaņā ar apsūdzībai sagatavotajiem dokumentiem Sigurdsons no "Kaupthing" ņēmis aizdevumu, lai iegādātos bankas akcijas. Viņš tad pārdeva savas akcijas sev piederošai holdingkompānijai par 572 miljoniem kronu (2,5 miljoniem latu), tādējādi mākslīgi palielinot bankas akciju cenu. Šajā darījumā Sigurdsons nopelnīja 325 miljonus kronu (1,4 miljonus latu).

Divus mēnešus pēc viņa īstenotā darījuma 2008.gadā "Kaupthing" piedzīvoja bankrotu.

Gadsimta afēra - 71 gadus vecam baņķierim piespriež 150 gadus cietumā

Foto: AP/Scanpix

Volstrītas afēristam, bijušajām "Nasdaq" biržas priekšsēdētājam Bernardam Medofam tiesa 2009.gadā piesprieda 150 gadus ilgu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu milzīgas krāpnieciskas shēmas izveidošanā, atgādina "Bloomberg".

Medofs nodarbojās ar krāpšanu gadu desmitiem, pārliecinot investorus ieguldīt miljardiem dolāru, kas tika izmantoti, lai izmaksātu fiktīvas dividendes iepriekšējiem ieguldītājiem.

71 gadu vecā Medofa izveidotās krāpnieciskās investīciju shēmas kopējais apjoms veidoja aptuveni 177 miljardus dolāru (98,2 miljardu latu) lielu finanšu piramīdai līdzīgu struktūru.

Maskavas tiesa lemj par 'Rosbank' vadītājiem


Foto: Itar-Tass/Scanpix

Maija vidū Maskavas tiesa lēma arī par drošības līdzekļa piemērošanu nesen aizturētājiem "Rosbank" vadītājiem - valdes priekšsēdētājam Vladimiram Golobkovam un vecākajai viceprezidentei Tamārai Poļjacinai. Abi aizturēti aizdomās par kukuļa pieņemšanu no kādas kompānijas, kura baņķieriem par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu, procentu likmes un ikmēneša maksājumu samazināšanu, bijusi gatava maksāt kukuli 1 5 miljonus ASV dolāru apmērā. Golubkovs patlaban atrodas mājas arestā. Pirmdien "Rosbank" apturējusi negodā kritušā baņķiera pilnvaras.

Tagad abiem baņķieriem par kukuļa ņemšanu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz septiņiem gadiem, ziņo banki.ru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!