Tā ietekmīgais ASV laikraksts "New York Times", pievēršoties EK un ECB atzinumiem, norāda uz vājo eirozonas ekonomisko stāvokli. Laikraksts atzīst, ka ar jaunas dalībvalsts uzņemšanu Eiropas līderi, visticamāk, cer demonstrēt eirozonas dzīvotspēju, neskatoties uz vājajiem ekonomiskajiem rādītājiem un slikto reputāciju.
Savukārt britu portāls "The Guardian.co.uk" uzsver, ka kopš brīža, kad Latvijai bija jāaizņemas 7,5 miljardi eiro (5,3 miljardi latu) , lai vispār izglābtu valsti līdz brīdim, kad to aicina eirozonā, pagājuši tikai nieka četri gadi. Tāpat "The Guardian.co.uk" izceļ Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna apgalvojumu, ka nav korekti salīdzināt Kipru ar Latviju, jo Latvijas finanšu struktūra ir krietni atšķirīga.
Cits britu medijs – raidorganizācija BBC - vēsta, ka ziņas par EK un ECB pozitīvo slēdzienu neesot nekāds pārsteigums, jo atšķirībā no vairākām ilggadīgām eirozonas dalībvalstīm, Latvija precīzi izpilda Māstrihtas kritērijus.
Savukārt ASV aģentūra "Bloomberg" norāda uz Latvijas tuvināšanos Rietumeiropas ekonomikai un attālināšanos no Krievijas ietekmes zonas.
Toties Lietuvas "Delfi.lt" pievērsuši uzmanību aspektam, ka Latvija tagad būs paraugs Lietuvai tās centienos ieviest eiro. Uz to norādījis Eiropas Savienības (ES) komisārs nodokļu un muitas jautājumos Aļģirds Šemeta.
Par Latvijas ceļu uz eiro raksta arī Taizemē. Tā šis valsts ziņu portāls "bangkokpost.com" uzsver, ka Latvija strauji atveseļojas no ekonomikas krīzes, kā arī veiksmīgi izpilda Māstrihtas kritērijus, kas paver Latvijas durvis ceļā uz pievienošanos eiro. Tāpat portāls raksta, ka valstī gan valdot augsts eiroskepticisma līmenis, rakstot, ka 62% valsts iedzīvotāji ir pret eiro ieviešanu.
Savukārt finanšu laikrakstā "Financial Times" publicētā komentārā Eiropas attīstības un rekonstrukcijas bankas (ERAB) ekonomists Ēriks Berglofs norāda, ka Latvijas sasniegumi laika posmā no 2009.gada, kad starptautiskā sabiedrība sniedza palīdzību, līdz šodienai esot ļoti ievērojami.
Aprakstot Latvijas ceļu uz eiro, Berglofs norāda, ka "patiesā mācība no Latvijas ir tas, kā konsekventas strukturālas reformas, uzlabojot preču un darba tirgus darbību, var veicināt ekonomikas spēju reaģēt uz dažādām neprognozējamām situācijām".
Jau vēstīts, ka trešdien EK un ECB akceptējušas Latvijas gatavību pievienoties Eiropas vienotajai valūtai.
ECB un EK pēc Latvijas valdības pieprasījuma sagatavoja ziņojumus par valsts gatavību pievienoties eirozonai un abos ziņojumos Latvijas dalība novērtēta atzinīgi.
EK un ECB dokumenti dod pamatu tālākām sarunām ES institūcijās par Latvijas pievienošanos eiro.
Izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņems ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK un ECB sagatavotajiem konverģences ziņojumiem, kā arī pēc konsultatīvas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (EP) un pārrunām Eiropadomē, ko veido ES dalībvalstu valdību vadītāji.
Pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, un paredzams, ka rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam
ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
